ES nodrošina finansējumu virknei projektu un programmu. Finansējums tiek pārvaldīts, piemērojot stingrus noteikumus, lai kontrolētu līdzekļu izmantošanu un pārliecinātos, ka nauda tiek izlietota pārredzami un atbildīgi. Pastāv dažādi ES finansējuma veidi.
ES finansējuma pārvaldība
Tieša pārvaldība
Finansējumu pārvalda ES, un tas parasti tiek piešķirts kā dotācijas konkrētiem projektiem, kas saistīti ar ES politiku. Šādam finansējumam var pieteikties, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
Dalīta pārvaldība
Aptuveni 80 % ES budžeta tiek pārvaldīti sadarbībā ar valstu un reģionālajām iestādēm pēc dalītas pārvaldības principa. Šim nolūkam lielākoties izmanto piecus fondus, kas atrodas Eiropas strukturālā un investīciju fonda paspārnē:
Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem finanšu palīdzību Kohēzijas politikas ietvaros, ir ES struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), un Kohēzijas fonds (KF), kuru vadību Latvijā nodrošina Finanšu ministrija.
Sīkāka informācija par īstenotajiem projektiem, finansējuma saņēmējiem, kas ir saņēmuši ES kohēzijas politikas (ERAF, ESF, KF) līdzfinansējumu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā skatāma šeit - "Kohesio" zināšanu datubāzē.
Atkarībā no reģiona atbilstības attīstīto, pārejas vai mazāk attīstīto reģionu kategorijām fondi var nodrošināt no 50 līdz 85% no kopējā projekta finansējuma. Pārējo finansējumu var nodrošināt publiskie (valsts vai reģionālie) vai privātie avoti. Fondu finansējuma galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu un pilsētu konkurētspēju, veicinot izaugsmi un radot darbavietas.
Latvija saņem finansējumu arī Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros, taču šos fondus administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Netieša pārvaldība
Finansējumu pārvalda valstu un reģionālās iestādes, nevis ES. Šādu finansējumu dēvē par subsīdijām, un tam var pieteikties valsts līmenī.
Tiešu vai netiešu labumu no ES budžeta gūst visi ES iedzīvotāji, kā arī cilvēki daudzviet citur pasaulē. Tas palīdz miljoniem studentu, tūkstošiem pētnieku un daudzām pilsētām, reģioniem un bezpeļņas organizācijām.
ES finansējumam var pieteikties visi ES iedzīvotāji. ES piedāvā vairākas finansēšanas programmas, kurām varat pieteikties, ja jūsu uzņēmums vai projekts atbilst noteiktajiem kritērijiem. Finansēšanas iespējas nodrošina arī dalībvalstu tieši īstenotas programmas, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms un Taisnīgas pārkārtošanās fonds.
Pirms piesakāties finansējumam, vienmēr izlasiet uzaicinājuma vadlīnijas un pārliecinieties, vai esat tiesīgs saņemt finansējumu.
Katrai finansējuma programmai un katram uzaicinājumam ir noteikti īpaši tiem paredzēti kritēriji. Dotāciju gadījumā — ja jūsu priekšlikums ir pieņemams un atbilstošs — atlases procedūra parasti sākas ar to, ka neatkarīgi eksperti izvērtē priekšlikumu pēc atlases un piešķiršanas kritērijiem.
Zemāk varat iepazīties ar biežāko finansējuma saņēmēju profiliem.
Jaunieši
ES budžetā paredzēts finansējums arī īpašām programmām, kuru mērķis ir palīdzēt jauniešiem iegūt profesionālo pieredzi vai studēt ārzemēs. Ir arī programmas cīņai pret jauniešu bezdarbu.
Kopumā šīs programmas ir paredzētas:
jauniem cilvēkiem vecumā no 13 līdz 31 gadam;
jauniešu organizācijām;
citām ieinteresētajām personām, kas strādā ar jauniešiem.
Sīkāk izstrādātus kritērijus piemēro atkarībā no finansējuma veida.
Finansējuma iespējas jauniešiem
Pētnieki
Pētniecībai un inovācijai ES ilgtermiņa stratēģijā ir būtiska loma, tāpēc pētniekiem visā Eiropā ir darītas pieejamas īpašas programmas un citi atbalsta avoti.
Galvenā ES finansējuma programma pētniecības jomā ir “Apvārsnis Eiropa”, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pēctece. Tā atbalsta pētniecības projektus, ko dažādās jomās īsteno organizācijas vai fiziskas personas.
Finansējuma programmas un atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus
Lauksaimnieki
Jūs kā lauksaimnieks vai zemes apsaimniekotājs, iespējams, varat saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Lai varētu pretendēt uz finansējumu, jums ir jāizpilda noteiktas prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības, vides un dzīvnieku labturības jomā. Šie līdzekļi pie saņēmējiem nonāk ar attiecīgo valsts iestāžu starpniecību.
Lauksaimnieku iespējas saņemt finansējumu
Uzņēmumi
ES finansējums ir pieejams visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma un nozares: pašnodarbinātajiem, jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lieliem uzņēmumiem.
Katru gadu ES atbalsta vairāk nekā 200 000 uzņēmumu. Ja vadāt uzņēmumu vai ar uzņēmējdarbību saistītu organizāciju (uzņēmumu asociācijas, uzņēmējdarbības atbalsta un konsultāciju pakalpojumu sniedzēji u. tml.), kas īsteno projektus, kuri atbalsta ES intereses, vai arī sekmējat kādas ES programmas vai politikas īstenošanu, varat pieteikties dotācijai vai piedalīties iepirkuma procedūrā.
Uzņēmumus, kas vēlas slēgt lielus rūpnieciskā iepirkuma līgumus, varētu interesēt programmu ITER, Copernicus un Galileo ietvaros izsludinātie uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.
Uzņēmumiem ir pieejama vēl virkne citu finansiālā atbalsta veidu: aizdevumi uzņēmumiem, mikrokredīti, garantijas un riska kapitāls.
ES programmas īpaši atbalsta mikrouzņēmumus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).
Mikrouzņēmums
Mazs uzņēmums
Vidējs uzņēmums
mazāk par 250 darbiniekiem;
gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro, vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro.
Piezīme. Šie skaitļi attiecas tikai uz individuāliem uzņēmumiem. Mazs uzņēmums var neatbilst MVU statusam, ja tas ir daļa no lielākas grupas un tam ir pieejami ievērojami papildu resursi.
Plašāku informāciju par MVU atbilstības kritērijiem meklējiet:
Lietotāja rokasgrāmatā par MVU definīcijas piemērošanu
Finansējuma iespējas mazajiem uzņēmumiem
Publiskā sektora struktūras — pilsētas un reģioni
Publiskā sektora struktūrām vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir daudz iespēju saņemt ES finansējumu, tai skaitā investīcijas institucionālo spēju pilnveidei un efektivitātes uzlabošanai, kā arī vietēju infrastruktūras projektu īstenošanai.
Finansējuma iespējas publiskā sektora iestādēm
NVO
Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības bezpeļņas organizācijas var saņemt ES finansējumu, ja to darbības jomas skar noteiktus ES rīcībpolitikas virzienus.
Finansējuma iespējas nevalstiskajām organizācijām