Atveseļošanas fonds

Teksts

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, Eiropas Komisijas (EK) centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. 2021. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas fonda plānu. 22. jūnijā EK plānu apstiprināja, Eiropas Savienības Padomē Ekonomikas un finanšu jautājumos (ECOFIN) plānu apstiprināja 13. jūlijā. 

Projektus var iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Atveseļošanas fonda finansējums būs pieejams laika periodam līdz 2026.gada 31. augustam.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās:

  1. klimata mērķu sasniegšanā - 34% (676,2 miljoni eiro) + enerģētikas sektora transformācijā - 7% (134,7 miljoni eiro)

  2. digitālajā transformācijā - 19% (365,3 miljoni eiro)

  3. nevienlīdzības mazināšanā - 19% (378,5 miljoni eiro)

  4. ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās - 10% (196 miljoni eiro)

  5. veselības nozarē – 9% (181,5 miljoni eiro)

  6. likuma varas stiprināšanā – 2% (37 miljoni eiro).

Mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Atveseļošanas fonda finansējums plānots šādiem pasākumiem:

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Enerģētikas sektora drošības un pārejas uz atjaunojamiem resursiem veicināšanai plānotas investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu sinhronizācijā un modernizācijā, kam cita starpā būs pozitīva ietekme arī uz elektroenerģijas pārvades un sadales tarifiem, kā arī biometāna izmantošanas veicināšanā.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.