I, IX un XIV siltumtīklu maģistrāles pārbūve Daugavpilī

Projekta mērķa grupa ir tā, kas norādīta MK noteikumos Nr.495 3.punktā - siltumenerģijas lietotāji. Visu saražoto un no citiem siltumenerģijas ražotājiem iepirkto siltumenerģiju Uzņēmums piegādā un realizē Daugavpils pilsētas siltumenerģijas lietotājiem. 2016. gadā tika piegādāta siltumenerģija 31'803 gala lietotājiem. Patērētājiem siltumenerģija tiek piegādāta apkures ūdens un karstā ūdens veidā. Nerekonstruētos siltumtrašu posmos rodas lieli siltumenerģijas pārvades zudumi, kas savukārt palielina siltumenerģijas ražošanas apjomus. Rezultātā tiek patērēti lielāki kurināmā apjomi, kā arī vairāk elektroenerģijas, ūdens un citu izejvielu. Neefektīva kurināmā izmantošana palielina importētā kurināmā īpatsvaru Latvijas energobilancē un izraisa papildus kaitīgās emisijas, kā rezultātā palielinot gaisa piesārņojumu. Siltumtīklu novecošanas un tehniskā stāvokļa pasliktināšanās rezultātā, tajos palielinās ūdens noplūžu risks, pieaug avāriju skaits, kas gan negatīvi ietekmē vidi (emisijas atmosfērā, siltuma un ūdens noplūdes), gan rada papildus izdevumus siltumenerģijas patērētājiem. Ja projekts netiks realizēts un vecās, mūsdienu tehniskajiem standartiem neatbilstošās siltumtrases netiks nomainītas ar rūpnieciski izolētām caurulēm, jau tā sliktais esošo siltumtīklu tehniskais stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk. Pašlaik atlikušajos nerekonstruētajos siltumtīklu posmos siltumenerģijas zudumi ievērojami pārsniedz uzņēmuma vidējos zudumu rādītājus. Pie tam šī situācija krasi turpina pasliktināties. Realizējot projektu, tiks turpināta plānveidīgi uzsāktā siltumtīklu rekonstrukcijas programma, kas paaugstinās siltumapgādes pārvades sistēmas energoefektivitāti, ļaus samazināt siltuma piegādes un sadales zudumus atbilstoši mūsdienu tehniskajām prasībām. Siltumtrašu rekonstrukcija atbilst Daugavpils centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības koncepcijai, kas paredz siltumtīklu nomaiņu ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Siltumtīklu rekonstrukcijas rezultātā ievērojami samazināsies siltumenerģijas un ūdens zudumi, avāriju skaits, kā arī siltumtīklu uzturēšanas izmaksas. Siltumtīklu rekonstrukcija ir ļoti svarīgs solis pilsētas infrastruktūras sakārtošanai, ievērojot Latvijas ilgtermiņa stratēģijas un Valsts energoefektivitātes stratēģijas mērķus. Daugavpils esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas izvērtējums, pastāvošās problēmas un pasākumu plāns šo problēmu risināšanai detalizēti ir atspoguļoti Rokasgrāmatā energopārvaldības sistēmas izveidei un ieviešanai Daugavpilī, atbilstoši LVS EN ISO 50001:2012 standartam.

Pašvaldības akciju sabiedrība „Daugavpils siltumtīkli” (turpmāk tekstā PAS „Daugavpils siltumtīkli”) ir energoapgādes komersants, kas ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju 3 siltumcentrālēs un 10 lokālajās katlumājās. Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums daļēji nodrošina uzņēmuma vajadzības, bet pārpalikumus Uzņēmums pārdod VAS "Latvenergo". PAS “Daugavpils siltumtīkli” lielākie siltumavoti ir siltumcentrāles SC-1, SC-2 un SC-3. Lielākajos siltumavotos izmantojot gāzi kā kurināmo saražo aptuveni 87% no centralizētās siltumapgādes vajadzībām gadā saražotās siltumenerģijas apjoma. Uzņēmums papildus pašu saražotajai siltumenerģijai iepērk siltumu no vairākiem piegādātajiem, kam pieder koģenerācijas stacijas un ar kuriem noslēgti līgumi par siltumenerģijas piegādēm. Daugavpils Centralizētās siltumapgādes sistēmas (turpmāk tekstā CSS) attīstības galvenās prioritātes Daugavpilī ir siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanas, pārvades un realizācijas posmos, kā arī apkārtējās vides piesārņojuma samazinājums un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana. Projekta mērķis ir paaugstināt Daugavpils siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas efektivitāti, veicot siltumtīklu rekonstrukciju un līdz ar to samazinot siltumenerģijas un ūdens zudumus, kas ļaus ietaupīt kurināmo, elektroenerģiju. Projekta realizācija ļaus samazināt vides piesārņojumu, uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā, vairos pilsētas un reģiona pievilcību un tādejādi veicinās līdzsvarotu visas valsts teritorijas attīstību. Projekta realizācija uzlabos PAS „Daugavpils siltumtīkli” darbu un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Rezultātā PAS „Daugavpils siltumtīkli” kļūs par mūsdienu prasībām atbilstošo siltumenerģijas uzņēmumu, kurš lietderīgi izmanto moderno tehnisko aprīkojumu siltumenerģijas realizācijai, samazinot ražošanas, pārvades un realizācijas īpatnējās izmaksas. Līdzšinējā Daugavpils CSS rekonstrukcijas gaitā ir izdevies veiksmīgi uzsākt siltumenerģijas ražošanas un pārvades jautājumu sakārtošanu. Neskatoties uz to, Daugavpilī pastāv vēl vesela virkne pasākumu, kurus nepieciešams veikt, lai turpinātu CSS efektivitātes paaugstināšanu. Starp tiem ir arī siltumenerģijas pārvades sistēmas turpmākā rekonstrukcija. Daugavpilī lielākā daļa siltumtrašu ir izbūvēta laika posmā līdz 1989.gadam. Šie siltumtīkli ir gan morāli, gan tehniski novecojuši. Siltumtīklu normatīvais kalpošanas laiks sastāda 25 gadus, bet lielākā daļa PAS „Daugavpils siltumtīkli” siltumapgādes tīklu pārsniedz šo normatīvu. Siltumtrašu posmos, kas nav rekonstruēti, rodas lieli siltumenerģijas pārvades zudumi, kas savukārt palielina siltumenerģijas ražošanas apjomus. Rezultātā tiek patērēti lielāki kurināmā apjomi, kā arī vairāk elektroenerģijas, ūdens un citu izejvielu. Neefektīva kurināmā izmantošana palielina importētā kurināmā īpatsvaru Latvijas energobilancē un izraisa papildus kaitīgās emisijas, kā rezultātā palielinot gaisa piesārņojumu. 2016.gadā PAS “Daugavpils siltumtīkli” zudumi sastādīja 70'322 MWh gadā, kas ir 15,65% no tīklos nodotās siltumenerģijas. Eiropas valstīs (tādās kā Somija, Zviedrija, Nīderlande) šie rādītāji svārstās starp 8 un 10% gadā. Siltumtīklu novecošanas un tehniskā stāvokļa pasliktināšanās rezultātā, tajos palielinās ūdens noplūžu risks, pieaug avāriju skaits, kas gan negatīvi ietekmē vidi (emisijas atmosfērā, siltuma un ūdens noplūdes), gan rada papildus izdevumus siltumenerģijas patērētājiem. Projekta ietvaros paredzēts veikt Daugavpils pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumtīklu rekonstrukciju, nomainot esošos cauruļvadus ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Projekts tiks realizēts trijos posmos. Pirmais posms ir maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcija pilsētas centrā no Cietokšņa ielas pirmās maģistrāles siltuma kameras 1k-14 līdz Balvu ielas siltuma kameras 1k-24 ar atzarojumiem. Otrais posms paredz maģistrālo siltumtīklu pārbūvi Ķīmijas mikrorajonā no Liepājas un Valmieras ielu krustojuma (siltuma kameras 14k-9) līdz Jātnieku un Smilšu ielu krustojumam (siltuma kamerai 8k-8) ar atzarojumiem. Trešais posms ir maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcija Jaunbūves mikrorajonā A.Pumpura ielā no Višķu ielas (siltuma kameras 9k-29) līdz Jātnieku ielai krustojumam (siltuma kamerai 9k-46) ar atzarojumiem. Pirmie divi posmi tiks realizēti 2019.gadā, savukārt trešā posma realizācija notiks 2022. -2023. gadā. Projekta ietvaros plānotas sekojošas darbības: - Līguma noslēgšana ar CFLA par projekta īstenošanu; - Līgumu slēgšana ar iepirkumu procedūrās noteiktajiem uzvarētājiem; - Izolēto cauruļvadu piegāde un montāža; - Būvdarbu veikšana, tehnoloģisko iekārtu piegāde, montāža; - Būvuzraudzības veikšana būvdarbu laikā; - Autoruzraudzības veikšana būvdarbu veikšanas laikā; - Publicitātes pasākumi atbilstoši publicitātes vadlīnijām 2014.-2020.gadam; - Maģistrālo siltumtīklu nodošana ekspluatācijā Realizējot projektu, tiks panākti sekojoši ieguvumi: - siltumenerģijas zudumu samazinājums siltumtīklos par 5`044,48 MWh/gadā; - kurināmā (dabasgāzes) samazinājums par aptuveni 4`659,41 MWh/gadā; - kurināmā (dabasgāzes) izmaksu samazinājums par 117`556,91 EUR/gadā; - elektroenerģijas samazinājums par aptuveni 121,14 MWh/gadā - elektroenerģijas izmaksu samazinājums par aptuveni 8`811,72 EUR/gadā; - iepirktās siltumenerģijas samazinājums par 385,07 MWh/gadā; - iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājums par 11`857,08 EUR/gadā; - remontu izmaksu samazinājums par 1`700 EUR/gadā; - ietekmes uz vidi samazinājums - samazināsies kaitīgo emisiju (CO2, NOx, CO) apjoms atmosfērā. CO2 izmešu samazinājums par 941,20 t/gadā (4`280,46 EUR/gadā). Tādējādi, kopējais izdevumu samazinājums gadā sastāda 144`206,17 EUR/gadā. Kopējās projekta investīcijas bez PVN sastāda EUR 2`721`800, savukārt ar PVN EUR 3`293`378. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.495 grozījumiem no 2021.gada 27. maija 35. punktā izteikto redakciju "projektu īsteno no dienas, kad noslēgt līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim"