Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī Āraišu arheoloģiskajā parkā ar ES fondu atbalstu izbūvēts jauns multifunkcionāls apmeklētāju centrs, tā nodrošinot arī iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastos unikālos oriģinālpriekšmetus. Savukārt kā papildinājums ezerpils brīvdabas ekspozīcijai uzbūvēta jauna ezerpils koka aizsargceltne. Projekta īstenots, lai radīta kvalitatīva kultūras tūrisma pieredzējuma un radošuma izpausmes vietu, vienlaicīgi nodrošinot unikāla kultūras pieminekļa saglabāšanu gan vidē, gan darba metodēs - izveidots senās būvniecības metodes demonstrējums.
Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks pilnveidots un papildināts ar pastāvīgu ekspozīciju
Āraišu arheoloģiskais parks jau kopš tā veidošanas ir bijis starp nozīmīgākajām Vidzemes tūrisma galamērķa piesaistēm ar nacionālu un starptautisku nozīmi. Par Āraišu ezermītni, viduslaiku pils drupām un visu Āraišu ainavu ir bagātīgs materiālu kopums, kur iepriekš nebija piemērotas izstāžu, ekspozīciju (gan iekštelpās, gan brīvdabā) vietas, kā arī tur trūka kvalitatīvu iespēju nodrošināt apmeklētāju pamatvajadzības (sanitārās) un vajadzības pēc pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas iespējām. Arī ezerpils brīvdabas ekspozīcija nebija pilnīga, tai pietrūka aizsargceltnes, kā arī uzskatāmas un skaidrojošas vizuālās informācijas. Lai kultūras piedāvājums būtu saprotams un demonstrējams, piesaistot lielāku mērķauditorijas daļu, bija nepieciešama ekspozīcijas papildināšana gan uz salas, gan iekštelpās.
Āraišu ezerpils ir vienīgā 8/9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Eiropā, unikāls objekts, kas šogad nominēts kā Latvijas arheoloģijas piemineklis 2020.
Āraišu arheoloģiskā parka infrastruktūra ir papildināta ar vienu jaunuzceltu objektu – multifunkcionālu apmeklētāju centru, kurā atrodas pastāvīgās ekspozīcijas zāle par Āraišu ezerpili un tās atklājēju, arheologu Jāni Apalu. Projekta ietvaros, izmantojot arheoloģisko izrakumu rezultātā tapušo zinātniskās pētniecības unikālo materiālu, ir rekonstruēta Āraišu ezerpils koka aizsargceltne, kas ir papildinājums ezerpils brīvdabas ekspozīcijai un sniedz priekšstatu par tā laika aizsardzības metodēm un nozīmi. Āraišu ezerpils aizsargceltnes pārbūves būvprojekta autore ir arhitekte Kristīne Veinberga, kas aizsargceltnes projektēšanā ir izmantojusi jau 1985. gadā izstrādāto restaurācijas projektu. Atsevišķas detaļas papildinātas, izmantojot J.Apala arhīva zīmējumus. Aizsargceltne ir būvēta kā eksperimentālās arheoloģijas objekts, atjaunojot apbūves kaujas eju divās malās – dienvidu un rietumu, to priekšā izveidojot platformas, kā arī žogu ar vārtiem, tādā veidā eksponējot attiecīgā perioda apbūves koptēlu. Izveidoto konstrukciju izmēri atbilst arheoloģisko izrakumu laikā fiksētajiem izmēriem.
Āraišu ezerpils apmeklētāju centra būvniecība, pastāvīgās ekspozīcijas dizaina izstrāde un pašas ekspozīcijas izveide, kā arī ezerpils aizsargbūves pārbūves kopējās izmaksas ir 787 268.95 eiro , no kurām ES fondu ieguldījums ir 300 000 eiro.
Uzziņai
Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskajiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālajā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu. Parkā atrodama ne vien rekonstruētā ezerpils uz salas, bet arī 14.gs. celtās Āraišu viduslaiku pils drupas un akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā.
Latvijas ezerpiļu atklājējs un pētnieks arheologs Jānis Apals desmit izrakuma sezonu laikā (1965.-1969.g.; 1975.-1979.g.), vadot arheoloģiskos izrakumus Āraišu ezera saliņā un realizējot šīs senās dzīvesvietas rekonstrukcijas projektu, iezīmēja Latvijas kartē jaunu pasaules mēroga kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu – Āraišu arheoloģiskais parks. Āraišu ezerpils ir unikāla Vidzemes raksturīgā kultūrvide. Kopš ezerpils rekonstrukcijas arheologa Jāņa Apala vadībā ir pagājuši vairāk kā 30 gadi, bet kopš Āraišu ezerpils arheoloģiskajiem izrakumiem ir pagājis vairāk kā 50 gadi. Kopumā ezermītne aizņem ap 2500 m2 lielu teritoriju. Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma arheologs Jānis Apals un Āraišu ezerpils fonds to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar savdabīgiem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un saskanīgu, Vidzemei tipisku, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas kontrastē ar mūsdienu pilsētvidi. Āraišu ezermītne ir plašāk pētītais šāda veida piemineklis Ziemeļaustrumeiropā. Plašāk un par iespēju apmeklēt parku ŠEIT: http://amata.lv/araisu-arheologiskais-parks/
Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka apmeklētāju centra ēka skatē “Gada labākā būve Latvijā 2019” ieguva 2. vietu nominācija KOKA BŪVE.
Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks ir viena no deviņiem valsts nozīmes kultūras mantojuma objektiem, kas iegūst jaunu elpu Vidzemes kultūrvēsturisko vērtību atjaunošanas projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”. Kopējās projektā paredzētās izmaksas ir vairāk nekā 12 milj. eiro, no kurām ES fondu līdzfinansējums ir gandrīz 6 milj. eiro. Projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” Siguldas novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Cēsu, Valmieras, Amatas, Valkas, Pārgaujas pašvaldību un Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luterisko, Rubenes evaņģēliski luterisko un Cēsu Sv. Jāņa evaņģēliski luterisko draudzi.
Projekta ietvaros tiks saglabāti un atjaunoti 9 valsts nozīmes kultūras mantojuma objekti:
Siguldas Jaunā pils
Valmieras viduslaiku pils
Sv. Sīmaņa baznīca
Rubenes ev. lut. baznīca
Cēsu pils komplekss
Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca
Āraišu arheoloģiskais parks
Ungurmuižas komplekss
Ērģemes viduslaiku pils
Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.
Kopumā līdz 2022. gadam ar ES fondu līdzfinansējumu vairāku projektu ietvaros visā Latvijā paredzēts saglabāt, aizsargāt un attīstīt vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus.
