Sapnis par savu grandiozu koncertzāli Liepājā ir dzīvs teju gadsimtu. Jau 19. gadsimta beigās, 1896. gadā, pilsētas dome pieņēma lēmumu sākt krāt līdzekļus koncertzāles celtniecībai. 2015. gadā šis sapnis beidzot ir piepildīts; “Lielais Dzintars” ir uzcelts, ar ieceri kļūt par reģionālu kultūras un pasākumu centru, kā arī mājvietu Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolai, kā arī pašam SIA “Lielais Dzintars” - koncertzāles apsaimniekotājam un programmas veidotājam.
“Iepriekšējā mūzikas skolā ir sava gaisotne, bet šeit ir foršāk. Koncertzālē ir pasaules elpas pieskāriens, esot šeit, man ir sajūta, ka varētu sasniegt ko lielu, nonākt tālāk,” sajūtās dalījās trombona specialitātes 1.kursa studente Sintija Millere, kura iepriekš mācījusies arī bērnu mūzikas skolā.
Koncertzāle "Lielais Dzintars" ir 14 126 m² liela, astoņu stāvu augstumā. Tajā ir trīs koncertzāles - Lielā zāle ar 1010 sēdvietām, Kamerzāle ar 200 sēdvietām un Eksperimentālā skatuve ar 150 sēdvietām, kā arī publisko pasākumu telpas Civita Nova, kafejnīca un restorāns.
“Patiesību sakot, es domāju, ka šeit ir viena no labākajām akustikām visā Eiropā. Šī ir brīnišķīga koncertzāle, un man ir neizmērojams prieks, ka tās veidotājiem ir izdevies panākt izcilu akustiku. Mēs bijām patiesi pagodināti šeit spēlēt, mēģināt un veidot koncertu ierakstus. Mēs noteikti vēlamies atgriezties brīnišķīgajā Dzintarā,” norāda Baltic Sea Philharmonic mākslinieciskais vadītājs Kristjans Jervi.
Koncertzāles akustiku izstrādāja profesori Karlheinz Müller (Müller BBM, Vācija) un Christian Bartenbach (Bartenbach, Vācija) - divi pasaules līderi savās jomās. Liepāja ir kā lagūna, kas atrodas starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru. Tā ir trešā lielākā Latvijas pilsēta un mūzikas galvaspilsēta. Tas šķiet tikai likumsakarīgi, ka tagad Liepājai ir arī sava koncertzāle. Apmeklējot šī Baltijas jūras reģiona kultūras centru, jāsaka, ka “Lielā Dzintara” koncertzāles forma, unikālais interjers, lieliskā akustika un apmeklētāja pieredze noteikti kļūs par neaizmirstamu piedzīvojumu!
“Šī ir lieliska koncertzāle. Arī izcila zīme Latvijas valsts ieguldījumam kultūrā, ieguldījumam nākotnē. Jums var būt visizcilākā koncertzāle, bet es vienmēr ticu, ka it visam ir lielāka nozīme - tās vēstījums ir, ka Latvija, Liepāja iegulda nākotnē, iegulda kultūrā un arī bērnos un jauniešos, lai būtu attīstība. Tas to padara īpašāku,” pauž britu diriģents Karel Mark Chichon.
Koncertzāles “Lielais Dzintars” arhitektoniskā ideja radās 2003. gadā, kad Liepājas pilsētas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā pasaules mēroga konkursā (kuru rosināja Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Imants Resnis) uzvarēja profesora Volkera Gienkes koncepcija. Pie koncertzāles projekta uzņēmuma “Volker Giencke & Company” vadībā ir strādājusi patiesi starptautiska komanda, kuras sastāvā bija Austrijas, Vācijas un Latvijas eksperti un kopumā 24 biroji.
“Kopš koncertzāles atklāšanas ļoti izjūtam Liepājas attīstību tieši kultūras tūrisma jomā, un tas atspoguļojas arī viesnīcas klientu skaita un noslodzes pieaugumā īpaši ziemas sezonā. Kad Lielajā Dzintarā notiek lielāki koncerti vai konferences arī ir jūtams pieaugums gan restorānā Piano, gan viesnīcas noslogojumam,” norāda Promenade Hotel vadītāja Inese Židele.
Projekta vēsture
2003 - pasaules mēroga arhitektūras koncepciju konkurss
2004 - adaptācijas projekts
2006 - dizaina projekts
2008-2011 - tehniskais projekts
2013. gada 1. augusts - parakstīts līgums par būvniecību un autoruzraudzību
2013. gada 4. oktobris - būvniecības sākums
2014. gada 30. augusts - kores svinības, “Lielā Dzintara” konstrukcija sasniedz savu augstāko virsotni - 30 metrus.
2015. gada 12. augusts - ēka tiek nodota ekspluatācijā
Projekta izstrādātāji
PROJEKTA VEIDOTĀJI
Būvkonstrukcija - Johans Birners (Zivilingenieur für Bauwesen, Austrija)
Skatuves tehnoloģijas - Buhnenplannung Walter Kottke Ingenieure GmbH (Vācija)
Gaismas tehnoloģijas - Bartenbach Lichtlabor GmbH (Austrija)
Akustika - Prof. Karlheinz Müller, Müller BBM (Vācija)
Celtni būvēja SIA "Merks" (Latvija)
Finansējums
ERAF atbalsts - 12 772 220 EUR
Valsts līdzfinansējums - 20 736 491 EUR
