"Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas?" - tā iesaucās viens no ziņu operatoriem, kas brauca apskatīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) radīto nezāļu iznīcināšanas iekārtu jeb vienkārši Robi, kā to sauc paši pētnieki. Tas ir braucošs robots, kas spēj atšķirt kultūraugus no nezālēm un pāris sekunžu laikā to iznīcina - lielās nezāles ar rotācijas kustību tiek izravētas, bet mazās nezāles sadedzinātas.
LLU zinātniskajā institūtā Agrihorts pie šī projekta strādāja aptuveni pusotru gadu. Pētnieki lepojas par robota spēju atpazīt nezāles. Robotam ir izveidota unikāla, uz mākslīgā intelekta bāzēta programma - ir apmācīts dators, kā izskatās vairāki kultūraugi un nezāles. Uzņemot attēlu, ar diezgan augstu precizitāti tiek atšķirti abi augu veidi. Potenciāli robots varētu strādāt tādā pašā tempā kā cilvēks, vidēji izravējot 200-600 m stundā.
Salīdzinot ar citām pieejamām ierīcēm tirgū, Robis ir precīzāks - gadījumos, kur nezāle un kultūraugs augtu blakus viens otram, cits ierīces izravētu abus, bet Robis to neizdarīs.
Zemnieki un pētnieki norāda, ka ravēšana, šis roku darbs ar katru gadu paliek arvien dārgāks un grūtāk pieejams, ņemot vērā Covid-19 apstākļus un to, ka cilvēki arvien mazāk vēlas strādāt lauksaimniecībā.
Projekta mērķis ir izstrādāt nezāļu apkarošanas ierīci, kas spēj autonomi pārvietoties laukā, identificēt nezāles un atšķirt tās no kultūrauga, kā arī ar augstas enerģijas lāzeru vai precīzi novietotu mehānisko agregātu iznīcināt nezāli vai būtiski traucēt tās turpmāku augšanu.
Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc bioloģiskās pārtikas, palielinās arī lauksaimniecības zemes platība, kurā tiek audzēti dažādi kultūraugi, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Eiropas Savienībā 2016. gadā bioloģisko produktu tirgus ir pieaudzis par 11 % (salīdzinājumā ar 2015. gadu) un sasniedzis 30,7 miljardus eiro. Tajā pašā laikā katru gadu tiek tērēti ievērojami līdzekļi nezāļu ierobežošanai gan bioloģiskajās saimniecībās, gan saimniecībās, kurās izmanto integrētās lauksaimniecības tehnoloģijas. Bioloģiskajās saimniecībās nezāļu ierobežošanai galvenokārt izmanto dažādas mehāniskas metodes, piemēram, kultivēšanu vai frēzēšanu, un, piemēram, bioloģisko dārzeņu audzēšanā joprojām tiek izmantots salīdzinoši liels cilvēku roku darbs. Zāļu ravēšanas izmaksas uz hektāru var būt 400-1000 EUR sezonā atkarībā no lauka.
Projekta finansējums - 472 500 EUR.
