Milzu ozolu ieskautā Ungurmuiža ir harmonisks koka ēku ansamblis, kas atrodas netālu no Ungura ezera, pie Cēsu – Limbažu ceļa, aptuveni 80 km attālumā no Rīgas. Baroka koka celtnes iekštelpas ir bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem, kas piešķir ēkai kopienas kolektīvo atmiņu, un tās ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojuma vidū. Ieguldot ES fondu finanšu līdzekļus, Ungurmuižas kompleksā ir izveidota apkures un siltumapgādes sistēma divās muižas ēkās – Kungu mājā un Vecajā skolas ēkā, kas tagad muižai sniedz jaunas attīstības iespējas – veikt muzeja akreditāciju Kungu mājā, organizēt radošās darbnīcas un dažādus izglītojošus kultūras pasākumus un seminārus. Papildus atjaunots arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis – Leduspagraba ēka, kurā izvietota katlumāja.
ES fondu investīcijas Ungurmuižas kompleksā
Ungurmuiža ir viens no būtiskākajiem Pārgaujas novada tūrisma objektiem un, īstenojot ES fondu projektu, izveidojot siltumapgādes sistēmu Ungurmuižas kompleksā, ir nodrošināta tā saglabāšana ilgtermiņā un novērsts tās sezonalitātes aspekts. Ungurmuiža turpmāk varēs piedāvāt gan esošos pakalpojumus visa gada garumā, kā arī attīstīt jaunus:
izveidot Kungu mājā pilnīgu baltvācu fon Kampenhauzenu dzimtas vēsturisko ekspozīciju un akreditēt muzeja darbību;
attīstīt un piedāvāt regulāras meistarklases/meistardarbnīcas – dzīvo ekspozīciju, ļaujot apmeklētajiem “iejusties” fon Kampenhauzenu ģimenes ikdienā sākot no 18.gs. (aptverot gastronomiju, rokdarbus, amatniecību u.c.);
organizēt periodiskus sarunu ciklus, kuros interesenti varēs izglītojošos kultūras pasākumos un semināros iepazīt herhūtismu kā baltvācu mantojumu un tā nozīmi latviešu identitātes apzināšanās ceļā līdz pat mūsdienām.
Projekta kopējās izmaksas ir 526 195 eiro, no tām ES fondu līdzfinansējums ir 182 849 eiro.
Uzziņai:
Ungurmuiža ar tās apbūvi un parku ir 18.gs. barokālā pērle – vienīgais koka muižas ansamblis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām, un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; bijis fon Kampenhauzenu ģimenes īpašums līdz pat 1939. gadam. Muižnieku dzīvojamās mājas jeb Kungu mājas interjers ir unikāls ar oriģināliem sienas gleznojumiem no 18.gs., tāpat saglabātas daudzas vēstures liecības no fon Kampenhauzenu dzimtas.
Ungurmuižas kungu māja celta 1730. – 1732. gadā pēc ģenerālleitnanta brīvkunga Baltazara fon Kampenhauzena ierosmes. Kungu māja pārbūvēta no 1747. gada līdz 1753. gadam. No 1750.gada līdz 1756. gadam muižā strādāja Limbažu krāsotāju meistars Georgs Dītrihs Hinšs, kura sienas gleznojumi – grenadieri, ainavas un ornamentālas kompozīcijas – saglabājušās uz muižas sienām līdz mūsdienām.
Ungurmuižas kungu māju ieskauj parks (18.gs., 19.gs.) Tajā atrodas Tējas namiņš jeb lustūzis (1753.gads, namdaris Kristofs Gerverts), kurš restaurēts 1977.-1980. gadā. Attālāk aplūkojama kapliča (1758-1760), bet tiešā pils tuvumā atrodas t.s. mazā māja un vecais skolas nams jeb ērbērģis (19.gs), kā arī graudu klēts (1738-1740).
Ungurmuižai piemīt īpašs valdzinājums. Gadsimtiem ilgi daudzas senās ēkas ir saudzētas un saglabātas līdz mūsdienām. Tās kopā ar parku un, alejām un apkārtnes ainavu sniedz unikālu iespēju – šodien izjust 18.gs. vidi, šā laikmeta cilvēku domas, pārdzīvojumus un dzīves skatījumu.
Latvijā līdz mūsdienām nav saglabājušās līdzīgas baroka koka celtnes, kuru iekštelpas ir tik bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem – grenadieri, ainavas un ornamentālas kompozīcijas.
