Ar ES fondu atbalstu atjaunotā VEF Kultūras pils nu jau divus gadus ir kultūrvides centrs, kur skaistā vidē rīdziniekiem un Rīgas viesiem pulcēties kultūras pasākumos un radošo amatierkolektīvu nodarbībās. Ēka restaurēta, vienlaikus saglabājot pils vēsturisko vērtību un arhitektoniski māksliniecisko unikalitāti.
VEF kultūras pils rekonstrukcija
Vide radošajām iniciatīvām
Atjaunotā un labiekārtotā VEF Kultūras pils šodien ir ne vien pieprasīts tūrisma objekts, bet galvenokārt viens no būtiskākajiem pilsētas un valsts nozīmes kultūras centriem – moderna vide kultūrvēstures iepazīšanai, augstvērtīgām mākslas izpausmēm, radošai iniciatīvai un inovatīvu ideju īstenošanai. Kultūras centra darbībā savijas un līdzsvarojas profesionāļu augstvērtīgais devums ar amatieru mākslas entuziastu radošumu un izdomu.
Tuvējās apkārtnes un arī citu Rīgas rajonu iedzīvotāji ir ieguvuši atjaunotas un pielāgotas kultūras centra telpas visdažādākajām vajadzībām. Kultūras centru apdzīvo vairāk nekā 40 visu vecumu grupu pārstāvoši deju, koru, vokālo ansambļu, teātra, tēlotājmākslas, instrumentālie u.c. amatierkolektīvi.
Īstenoto darbu ietvaros tika labiekārtota VEF Kultūras pils ārējā teritorija un atjaunota ēkas ārējā fasāde. Veikti arī būtiski iekštelpu interjera, sienu un griestu restaurācijas darbi, skatuves un skaņu ierakstu studijas uzlabošanas darbi, kā arī sakārtotas ēkas iekšējās inženierkomunikācijas. Uzlabots darbnīcu aprīkojums, veikti telpu apkures, ventilācijas, aukstumpiegādes un vēdināšanas vadības sistēmas uzlabojumi, lai nodrošinātu ērtus un patīkamus apstākļus radošo amatieru kolektīvu ikdienas darbam.
VEF Kultūras pils Lielajā zālē centrālais lepnums - milzu lustra
VEF Kultūras pils atjaunošanai no ES fondu līdzekļiem ieguldīti 3,8 miljoni eiro.
Atjaunotā VEF Kultūras pils durvis vēra apmeklētājiem 2017. gada 17. un 18. novembrī, Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas gadadienā, tā simboliski sasaistot valsts dibināšanas gadskārtu un kultūrvēsturiskā pieminekļa atdzimšanas svētkus.
2017. gadā VEF Kultūras pils 114 pieteikumu konkurencē izcīnīja augstāko Latvijas Būvniecības gada balvas apbalvojumu - GRAND PRIX.
2018. gadā VEF Kultūras pils rekonstrukcija atzīta par nozīmīgāko kultūras dzīves notikumu kategorijā “Kultūras mantojums”, saņemot sabiedrisko mediju balvu.
Mazliet no vēstures
VEF Kultūras pils celta 1951.-1960. gadā pēc arhitekta Nikolaja Semencova projekta. Ēka ir nozīmīgs sava laikmeta arhitektūras paraugs, kas atspoguļo gan attiecīgam laikam raksturīgo ēku tipoloģiju, gan arhitektoniski - mākslinieciskās kvalitātes. Ēka ir monumentāla, visu galveno gala fasādi aizņem varens portiks. Masīvais ēkas apjoms izceļas ielas ainavā un ir svarīgs pilsētbūvniecisks akcents Brīvības gatves un Ropažu ielas stūrī. Fasāžu apdarē klasicisma formas lietotas gandrīz tīrā veidā – galvenās fasādes kompozīcija simetriska, logailas kārtotas ritmiski, simetriski viena virs otras; ēku vainago masīva profilēta dzega ar modiljoniem, galvenās fasādes portiku veido iespaidīgas kompozītordera kolonnas. Fasādēs galvenie apjoma akcenti ir sānu rotondas un ieejas portiks.
Ēka arī pēc atjaunošanas ir saglabājusi autentisko būvapjomu, fasāžu apdari, arhitektonisko kompozīciju un būvdetaļas. 2009. gadā tā iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
VEF kultūras pilī saglabājies arī oriģinālais plānojums un interjeri. Arhitekta N. Semencova projektētās ēkas interjers veidots 20. gs. vidum raksturīgajās padomju eklektisma formās, klasicisma arhitektūras principus apvienojot ar stilizētu etnogrāfisku ornamentu interjera dekoratīvajā apdarē. VEF Kultūras pils interjeru dekoratīvā apdare vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) sniedz priekšstatu par eklektisma interjeru mākslu Latvijā 20. gs. 50. – 60. gados un to vērtību apliecina valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss.
Vestibilā klasicismam raksturīgo telpas dalījumu ar kolonnām, 3 arkveida ieejas un pie gala sienas simetriski izvietoto uzeju uz telpu aptverošo galeriju 2. stāva līmenī papildina grezna griestu apdare, kurā izmantots auseklīša motīvs. Stilizēts tautas ornaments -jumis, saulītes motīvs - rotā arī Lielās zāles interjeru – balkona apmali, griestu rozeti, skatuves muti un zāles krāšņāko akcentu, kas ir griestu lustra. Klasicisma arhitektoniskās formās veidoto rotondu dekoratīvās apdares galvenie elementi ir logu vitrāžas 2. stāva līmenī un kupolveida griesti ar virsgaismu (3. stāvā). Arī Kamerzālē (Sarkanā zāle) izmantots telpas dalījums ar kolonnām; interjera būtiskākie akcenti ir astoņskaldņu kolonnas ar kapiteļiem, kurus rotā dekoratīvi krāsots plastisks ornaments, un ģeometriskās formās veidoti apgaismes ķermeņi. Oriģinālie apgaismes ķermeņi saglabājušies arī pārējās ēkas telpās.
