Jau 2025. gada pavasarī plānots pabeigt darbus pie katastrofu pārvaldības centra būvniecības Daugavpilī. Katastrofu pārvaldības centrs tiek veidots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, ieguldot 3,63 milj. eiro. Šobrīd ir pabeigta pamatu, ārējo tīklu un zemgrīdas tīklu izbūve. Norisinās ceļu izbūve un uzsākta ēkas sienu izbūves darbi.
Katastrofu pārvaldības centrā vienuviet atradīsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis, Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra filiāle. Latgales reģionā – Viļānos un Līvānos – tuvākajos gados ar Atveseļošanas fonda finansējumu paredzēta vēl divu līdzīgu centru būvniecība. Viļānu centrā atradīsies Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta postenis, savukārt Līvānu centrā paredzēts ne vien policijas un ugunsdzēsības postenis, bet arī Pilsonības un migrācijas dienesta filiāle.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Katastrofu pārvaldības centru izveide ir daļa no būtisku pasākumu kopuma Latgales un visas Latvijas, kā arī Eiropas Savienības drošības stiprināšanai. Mēs Latvijā varam justies aizvien drošāk, jo jūtam gan Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, gan arī padziļinātu interesi sekot līdzi situācijai Latgalē. To noteikti apliecina arī nesenā Eiropas Komisijas un Iekšlietu ministrijas vizīte Daugavpilī š. g. maijā, lai klātienē iepazītos ar situāciju Latgalē – īstenotajiem un vēl plānotajiem drošības ieguldījumiem. Plānojam turpināt sekmīgu sadarbību ar Eiropas Savienības partneriem.”
Lai veicinātu preventīvu izpratni par drošību, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, 2024. gada 29. maijā Daugavpils Centra vidusskolā 1. un 5. klašu skolēni piedalījās informatīvā pasākumā par drošību un ugunsdzēsēja glābēja profesiju. Piedaloties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem un dienesta talismanam, Lūsim, pirmklasnieki iepazinās ar drošības noteikumiem pie ūdens, dabā un mājās, uzzinot, kā jārīkojas apdraudējuma situācijās, kad jāmeklē palīdzība. Tikmēr piekto klašu skolēni iepazinās ar ugunsdzēsēja glābēja profesiju un dienesta darbības virzieniem. Tāpat bērniem bija iespēja apskatīt dienesta autocisternu skolas pagalmā.
Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latgalē reģistrēts 371 ugunsgrēks. No tiem 109 izsaukumi bijuši par ugunsgrēkiem dzīvojamās mājās, 40 – citās, neapdzīvojamās vai lauksaimniecības ēkās, 27 gadījumos deguši transportlīdzekļi, bet 129 reizes saņemti izsaukumi par kūlas dedzināšanu. Tikmēr 354 reizes ugunsdzēsēji glābēji devušies uz glābšanas darbu izsaukumiem. Šogad ugunsgrēkos Latgalē gājuši bojā pieci cilvēki. Tāpat teju 150 reizes Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis maldinājuma zvanus. Salīdzinājumam – pērn līdz maija vidum Latgalē glābēji bija devušies uz izsaukumiem par ugunsgrēku 278 reizes, bet visa gada garumā reģistrēto ugunsgrēku skaits sasniedzis 1006 izsaukumus. Lielākais ugunsgrēku skaits 2023. gadā reģistrēts tieši Daugavpils valstspilsētā – 393 gadījumi.
Par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem Latvijā kopā nākamajos divos gados paredzēts būvēt deviņus katastrofu pārvaldības centrus – ne vien Daugavpilī, Viļānos un Līvānos, bet arī Liepājā, Salacgrīvā, Alsungā, Madonā, Talsos un Alūksnē.
Par Atveseļošanas fondu:
ES Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026.gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance facility) budžeta līdzekļiem, ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
Materiāls tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu projekta “Komunikācijas spēju stiprināšana par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna priekšrocībām” ietvaros, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, ko pārvalda Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts. Par materiāla saturu atbild tikai autors(-i). Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
