Aktualizē Latvijas nacionālo pozīciju par ES fondu regulu priekšlikumiem 2014.-2020.g.
Otrdien, 7. februārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) publicētajiem Kohēzijas politikas (Eiropas Savienības fondu) regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodam.
Aktualizētajā pozīcijā tiek pausts izvērstāks Latvijas viedoklis (papildināta 15. novembrī MK sēdē apstiprinātā sākotnējā pozīcija) par ES fondu plānošanas, vadības, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas principiem, par ko noritēs sarunas Dānijas prezidentūras laikā, 2012. gada pirmajā pusē. Aktualizētās pozīcijas ietvaros netiek definētas ES fondu atbalsta jomas Latvijā.
Papildus jau iepriekš identificētajām Latvijas interesēm, Latvijai būtiski panākt, lai netiktu palielināts vispārējais administratīvais slogs nacionālajām iestādēm un finansējuma saņēmējiem attiecībā uz projektu ieviešanas uzraudzību un kontroli.
Latvijai ir svarīgi, ka Kohēzijas politikas jeb ES fondu plānošanas dokumentu sasaiste ar ES2020 stratēģijas mērķiem tiek definēta vēl pirms plānošanas perioda sākuma, kas nodrošinātu pēc iespējas mazāku nepieciešamību grozīt nacionālos plānošanas dokumentus vēlāk. Tas nodrošinās stabilu ES fondu ieviešanas vidi un sākotnēji uzstādīto mērķu efektīvu sasniegšanu. Tāpat Latvijai būtiski, ka sarunas par nākamo periodu risinātos raiti un ES fondu ieviešanu varētu uzsākt jau 2014.gada janvārī.
Sākotnējā Latvijas pozīcijā, kas kalpoja par pamatu Latvijas viedoklim diskusijām ES institūciju darba grupās un ministru padomēs, tika teikts, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007.-2013. gadam. Latvija uzskata, ka šāda finansējuma piešķīruma ierobežošana neatspoguļo dalībvalstu patiesās apguves spējas.
Pozīcijā tika arī uzsvērts, ka Latvijas interesēs ir, lai Kohēzijas politika kļūtu koncentrētāka un katram ES reģionam politikas atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu, tādējādi ļaujot sasniegt redzamākus rezultātus. Tāpat Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka ES dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu.
Aktualizētā pozīcija tiks izmantota, nodrošinot Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās, ņemot vērā, ka sācies nākošais sarunu posms Dānijas prezidentūrā. Līdz 2011.gada noslēgumam Polijas prezidentūras laikā norisinājās skaidrojošā fāze ar diskusijām par stratēģiskās plānošanas un tematiskās koncentrācijas jautājumiem.
Sarunas ar EK notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
