Apstiprina Latvijas nacionālo pozīciju par ES fondu regulu priekšlikumiem 2014.-2020.g.
Otrdien, 15.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas sākotnējo nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) publicētajiem Kohēzijas politikas (Eiropas Savienības fondu) regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodam. Pozīcijā ir ietvertas Latvijas galvenās intereses par stratēģiskiem un plānošanas jautājumiem saistībā ar Kohēzijas politiku.
Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs norāda: „Latvijas nacionālo pozīciju esam sagatavojuši, gan sadarbojoties ar nozaru ministrijām, gan ņemot vērā nupat notikušās publiskās apspriedes rezultātus. Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni ir panākt, lai piešķirtais Kohēzijas politikas finansējums tiek saglabāts vismaz 2007.-2013.gada perioda līmenī, kas ir 3,18 miljardi latu.”
Nacionālajā pozīcijā teikts, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007.-2013. gadam. A.Antonovs uzsver, ka šāda finansējuma piešķīruma ierobežošana neatspoguļo dalībvalstu patiesās apguves spējas, ko tās ir demonstrējušas esošajā un iepriekšējos periodos.
Latvijas interesēs ir, lai Kohēzijas politika kļūtu koncentrētāka un katram ES reģionam politikas atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu, tādējādi ļaujot sasniegt redzamākus rezultātus. No EK piedāvātajām jomām katrai valstij būtu maksimāli fokusēti jāizvēlas savas prioritārās jomas, kuras tiktu atbalstītas ar Kohēzijas politikas finansējumu.
Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka ES dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu. Latvijas pozīcija ir, ka būtu jāpalielina izvērtēšanas loma un attiecīgi jāsamazina izmaksu kontroļu un auditu īpatsvars, uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību.
Latvija neatbalsta regulā paredzētos makroekonomiskos nosacījumus, kas dotu tiesības EK apturēt Kohēzijas politikas maksājumus ES dalībvalstīm, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta, Nodarbinātības vadlīniju un Eiropas Stabilitātes mehānisma nosacījumus, jo Latvija uzskata, ka makroekonomiskie nosacījumi nav tieši saistīti ar Kohēzijas politiku, bet gan ar citām valsts politikām. Latvijas viedoklis ir, ka makroekonomisko nosacījumu ietekme būtu nevienlīdzīga ES dalībvalstu vidū.
Šobrīd Latvija ir sagatavojusi sākotnējo nacionālo pozīciju, iezīmējot Latvijas galvenās intereses. Sākotnējā pozīcija tiks izmantota, nodrošinot Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās. 2012.gadā, kad sāksies nākošais sarunu posms Dānijas prezidentūrā, Latvijas nacionālā pozīcija tiks precizēta.
Sarunas ar EK notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.
Tai skaitā diskusijas par Kohēzijas politiku 2014.-2020. gada periodā notiks arī 15. novembra Vispārējo lietu padomē Briselē, kurā Latviju pārstāvēs Ārlietu ministrs un 24.-25. novembra neformālajā ministru padomē Polijā, kurā Latviju pārstāvēs finanšu ministrs, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Foto avots: Valsts kanceleja
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
