Apstiprinātas 2014.–2020. gada ES fondu investīciju prioritātes
Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīciju prioritātes.
"Šodien valdībā apstiprinātās nākamo septiņu gadu ES fondu investīcijas ir pirmais nozīmīgais solis 2014.–2020. gada plānošanas perioda sagatavošanas darbu veikšanai. Tagad ir skaidri noteikti investīciju mērķi, un atliek veikt kvalitatīvu fondu plānošanas darbu gan ministrijās, gan konsultējoties ar nevalstiskajiem, reģionālajiem un sociālajiem partneriem, lai nākamo gadu ieguldījumi dotu maksimālu atdevi visās noteiktajās jomās,” rezumē finanšu ministrs Andris Vilks.
Nākamo septiņu gadu ES fondu* tematiskie mērķi būs: nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti; uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju; atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs; veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti; veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās; veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību; ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā; uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi. Visiem ES fondiem paredzēta arī tehniskā palīdzība fondu vadības nodrošināšanai.
Pamatojoties uz Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritātēm, rīcības virzieniem un uzdevumiem un to indikatīvo finansējuma apmēru, šobrīd ir veikts indikatīvs finansējuma sadalījums starp ES regulu priekšlikumos definētajiem tematiskajiem mērķiem. Tam izmantots NAP noteiktais finansējuma apjoms ERAF, ESF un KF 3,095 miljardu latu un ELFLA un EJZF 0,802 miljardu latu apmērā. Tomēr precīzu Latvijai pieejamo ES fondu finansējuma apjomu 2014.–2020. gadam noteiks ES daudzgadu budžeta sarunu iznākums, kas gaidāms šā gada pirmajā pusē.
Kā iepriekš ziņots, 4. decembrī Eiropas Komisija (EK) iepazīstināja ar savu nostāju par ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas dokumentu sagatavošanu, sākot EK un Latvijas neformālo dialogu. Saskaņā ar indikatīvo laika grafiku neformālās sarunas ar EK sāksies janvāra beigās. Partnerības līguma un darbības programmas projektu publiskās konsultācijas plānotas aprīlī. Jūnijā sagaidāma minēto dokumentu apstiprināšana MK un jūlijā – iesniegšana EK.
Jau rīt, 30. janvārī, Finanšu ministrijā notiks neformālo sarunu ar EK pirmā kārta par vispārīgiem ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda jautājumiem, piemēram, ES fondu finansējuma sadalījumu tematiskajos mērķos, ES fondu ieviešanas sistēmu, koordināciju starp pieciem fondiem un ar citiem finanšu avotiem; integrētas teritoriālās attīstības pamatprincipus, horizontālo prioritāšu ieviešanu un citiem.
Savukārt 31. janvārī notiks 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda Pagaidu uzraudzības komitejas sēde, kurā piedalīsies valsts institūciju, nozaru ministriju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji. Pagaidu uzraudzības komitejas uzdevums ir nodrošināt savlaicīgu gatavošanos ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Sēdes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas procesu un laika grafiku, kā arī nozaru ministriju prezentācijas par NAP ietvertajiem ES fondu finansētiem uzdevumiem.
Turpmāk Finanšu ministrija par aktualitātēm, gatavojoties ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, informēs kārtējā ceturkšņa informatīvajā ziņojumā par ārvalstu finanšu resursu apguvi.
_________________________
*Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)
