2023. gada 9. jūnijā Iekšlietu ministrija parakstīja vienošanos ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Jūras videonovērošanas sistēmas pilnveidošana – 2. kārta” īstenošanu, kas paredz būtiski stiprināt jūras robežuzraudzību Latvijā.
Projekta ietvaros līdz 2024. gada aprīlim plānots uzstādīt modernas tālās darbības videonovērošanas kameras gar Latvijas jūras robežu, kā arī modernizēt aprīkojumu. Videonovērošanas kameras darbosies nepārtrauktā režīmā, un tās būs ar augstu attēlu kvalitāti un modernu optiku, kas sniegs Valsts robežsardzei iespēju iegūt detalizētus objektu attēlus.
Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: "Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, mēs turpinām celt iekšlietu dienestu mobilitāti un spējas, kā arī rodam nozīmīgus un modernus risinājumus mūsu valsts robežas uzraudzības stiprināšanai. Projekta rezultātā plānots būtiski stiprināt Valsts robežsardzes spējas veikt jūras robežas novērošanu, izmantojot modernu jūras videonovērošanas sistēmu, neatkarīgi no diennakts laika un laika apstākļiem, kas savukārt būtiski atvieglos Valsts robežsardzes operatoru darbu, kuri iesaistīti jūras robežapsardzībā, jo kameras būs aprīkotas arī ar inteliģentām funkcijām. Mūsdienīgi un moderni aprīkoti iekšlietu dienesti un motivēts un profesionāls personāls vienmēr ir bijusi iekšlietu nozares prioritāte, tādēļ saku paldies Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un ikvienam iesaistītajam sadarbības partnerim šī un citu līdzīgu projektu īstenošanā.”
Atbilstoši Robežsardzes likumam viens no Valsts robežsardzes uzdevumiem ir novērot Valsts robežai pieguļošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu. Attiecībā uz jūras robežu tas ir apgabals Rīgas līča un Baltijas jūras ūdeņos līdz 12 jūras jūdzēm (aptuveni 22 km) no Latvijas Republikas teritorijas krasta, kas visā tā garumā ir pieskaitāma pie Eiropas Savienības ārējās robežas, tādēļ Latvijas Republikas robežu uzraudzība ir tieši saistīta arī ar Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) un tās darbību.
Lai konstatētu un novērstu nesankcionētu jūras robežas šķērsošanu, Valsts robežsardzes amatpersonas patrulē jūras robežu, veic videonovērošanu un saņem informāciju no citiem valsts dienestiem. Pēc jebkāda veida informācijas saņemšanas par kustību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos Valsts robežsardzes amatpersonām ir jāspēj noteikt, vai šāda kustība ir nesankcionēta. Tādēļ Valsts robežsardzei ir ļoti svarīgi ne tikai pamanīt jebkādu kustību, kas notiek viņu atbildībā esošajā teritorijā, bet arī spēt saņemt visu iespējamo informācijas apjomu par cilvēkiem un ūdens transporta līdzekļiem (piemēram, par cilvēku skaitu ūdens transportā, ūdens transporta izmēru un tipu).
Projekts tiek īstenots Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. perioda ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 1 195 176 eiro, Eiropas Savienības finansējums - 896 382 eiro, savukārt nacionālais finansējums - 298 794 eiro.
