Ar ES fondu finansējumu valsts budžetā daļēji atmaksās energoresursu kompensācijas

Otrdien, 10. oktobrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projektu par Eiropas Savienības (ES) fondu 2014 – 2021. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (darbības programma) grozījumiem, kas paredz daļēju līdzekļu atmaksu valsts budžetā par 2022. un 2023. gadā iedzīvotājiem izmaksātajām energoresursu kompensācijām.

ES fondu darbības programmas grozījumi paredz izveidot jaunu aktivitāti - “Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā”, lai daļu no valsts budžeta 2022./2023. gada sezonā veiktajām energoresursu cenu kāpuma kompensācijām varētu segt no ES fondu finansējuma, izmantojot Eiropas Komisijas (EK) izstrādātās SAFE (Support for Affordable Energy – Atbalsts enerģijas iegādei par pieņemamu cenu) iniciatīvas iespējas.

SAFE iniciatīva neparedz papildu fondu resursus un tās īstenošanai ir jāizmanto esošie ES fondu resursi. Šim mērķim iespējams novirzīt ES fondu finansējumu 60 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā vairāku Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) projektu sekmīgas pabeigšanas riskus, vienlaikus paredzot arī rezervi, ja iestājas papildu riski deklarējamo izdevumu prognozei. Risinājums veicinās ES fondu finansējuma izmantošanu pilnā apmērā. Lai nodrošinātu minēto atbalstu, uzsvaru liekot uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, plānots izstrādāt un piemērot vienreizējo maksājumu, ņemot vērā, ka kompensācija ir jau sniegta no valsts budžeta 2022./2023. gada apkures sezonā.

Ņemot vērā iepriekš sniegto informāciju, tajā skaitā risinājuma būtību un steidzamību, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt nepieciešamās darbības SAFE projekta ieviešanai vēl pirms EK lēmuma par ES fondu darbības programmas grozījumiem.