Trīs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) pilotprojekti, kas sākotnēji iesniegto 124 pilotprojektu konkurencē guvuši atbalstu Nacionālā veselības dienesta (NVD) “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijas” atklātajā atlasē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, piedāvā Latvijas veselības aprūpē ieviest inovatīvus risinājumus mērķētai un personalizētai augstas precizitātes pakalpojumu nodrošināšanai onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā. To ieviešana radītu ne tikai būtiskus ieguvumus pacientiem, nodrošinot onkoloģisko pacientu ārstēšanu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, bet arī samazinātu veselības aprūpes un cilvēkresursu izmaksas, kā arī uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Lai valsts apmaksātajā veselības aprūpē ieviestu inovatīvus risinājumus un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, NVD, pateicoties ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējumam, īsteno projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”. Projektā līdz 2026. gadam būs iespējams testēt un pārbaudīt inovatīvus vai līdz šim mazāk attīstītus veselības aprūpes pakalpojumu modeļus. Sasniedzot efektīvus rezultātus, tos varētu iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu programmā.
Austrumu slimnīcas valdes loceklis profesors Haralds Plaudis, akcentējot inovatīvo projektu nozīmi kā no ārstniecības, tā no universitātes slimnīcas zinātniskās darbības īstenošanas aspekta, uzsver: “Austrumu slimnīca strauji attīstās Nākotnes slimnīcas virzienā, kas nozīmē ne tikai jaunas, mūsdienīgas, pacientiem un darbiniekiem draudzīgas būves un telpas vai modernu tehnoloģisko aprīkojumu, bet arī aktīvu zinātnisko darbību un inovācijas. Universitātes līmeņa slimnīcām ir jābūt inovāciju centriem, kuros tiek ieviestas un aprobētas jaunas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot pacientiem visefektīvāko ārstēšanu. Tieši ar šo projektu vēlreiz apliecinām, ka spējam strādāt visaugstākajā pasaules līmenī.”
No sākotnēji pirmajā atlases posmā iesniegtajiem 124 pilotprojektiem publiskai vērtēšanai NVD izvirzīja 33 labākos pilotprojektus. Noslēdzošajā atlases posmā tika atbalstīti trīs Austrumu slimnīcas pilotprojekti, un tie visi saistīti ar inovatīviem un zinātniski aprobētiem risinājumiem mērķētai un personalizētai onkoloģisko saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai: Inoperablu ļaundabīgu audzēju augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas laboratorija; Jaunu molekulāri ģenētisko diagnostikas metožu ieviešana personalizētai krūts vēža pacientu ārstēšanai Latvijā; Jaunu augsti efektīvu molekulārās patoloģijas diagnostikas metožu un pakalpojumu ieviešana precīzijas medicīnas attīstīšanai onkoloģijas jomā.
Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, eksperte invazīvajā radioloģijā Aina Kratovska: “Inoperablu ļaundabīgu audzēju augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas laboratorijas mērķis ir nodrošināt inovatīvu vaļēji neizoperējamu primāru un sekundāru aknu, nieru, kaulu un citas lokalizācijas audzēju ārstēšanas platformu ar mikroviļņu, krioablācijas un cita veida perkutānas ablācijas (PATA) metodi, izmantojot augstas precizitātes inovatīvu robotizētu navigācijas sistēmu. PATA ir mazinvazīva ļaundabīgu audzēju ārstēšanas metode – caur mazu dūrienu ādā ar speciālu adatu iznīcina audzēju bez vaļējas operācijas veikšanas.”
Līdz 40–60% no primāri diagnosticētu aknu, nieru, kaulu audzējiem pastāv kontrindikācijas vaļējai ķirurģiskai ārstēšanai un tiek piedāvāta tikai paliatīva terapija ar samazinātu pacienta dzīvildzi. Latvijā PATA nav attīstīta, taču citās Eiropas valstīs un ASV šī metode ir mūsdienu medicīnas attīstības priekšplānā.
Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas ārsti sadarbībā ar Viļņas Vēža institūta un Viļņas Universitātes “Santaros” klīnikas ārstiem ir apguvuši mikroviļņu un krioablācijas procedūras PATA tehnikas attīstīšanai Austrumu slimnīcā, un turpmākajā projekta īstenošanā tiks nodrošināta vēl četru speciālistu apmācība metožu izmantošanā.
Pilotprojekta ietvaros, aprobējot šo inovatīvo metodi, tiktu veiktas 50 PATA operācijas, tajā skaitā robotizētās navigācijas kontrolē pacientiem, kuriem ir kontrindikācijas vaļējai ķirurģiskai audzēja operācijas veikšanai. Pēc pilotprojekta noslēguma, ieviešot PATA metodi rutīnas onkoloģisko pacientu aprūpē, Latvijā tiktu nodrošināta aktuālajām Eiropas vadlīnijām atbilstoša noteiktas pacientu grupas ārstēšana ar inovatīvām, saudzējošām un minimāli invazīvām metodēm. Iekļaujot PATA valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, tiktu panākts finansiāls ieguvums valsts budžetā, saīsinot hospitalizācijas ilgumu, intensīvās terapijas gultas dienu skaitu, darba nespējas perioda laiku ekonomiski aktīviem pacientiem.
Jaunu molekulāri ģenētisko diagnostikas metožu ieviešanas personalizētai krūts vēža pacientu ārstēšanai Latvijā mērķis ir nodrošināt personalizētu, vērtībās balstītu terapiju krūts vēža pacientēm Latvijā, ieviešot ģenētisko testu Oncotype DX krūts vēža pacientu klīniskajā ceļā. Latvijā ik gadu diagnosticē ap 1200 pirmreizēju krūts vēža gadījumu. Pēcoperācijas ķīmijterapija pacientiem ar agrīnu HR+, HER2- KV vēža veidu samazina slimības atkārtošanās un nāves risku.
Austrumu slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite asociētā profesore Alinta Hegmane: “Standarta klīniskie un patoloģiskie raksturlielumi neļauj precīzi atlasīt pacientes, kurām būs ieguvums no pēcoperācijas ķīmijterapijas papildus hormonterapijai. Ķīmijterapija ir saistīta ar smagām īstermiņa un ilgtermiņa blaknēm, tādēļ ir svarīgi izvērtēt ieguvumus, iespējas un tās efektivitāti konkrētām pacientu grupām. Ģenētiskās Oncotype DX analīzes ļauj identificēt pacientes, kurām ir zinātniski pierādīts ieguvums no ķīmijterapijas, vienlaikus ļaujot vismaz 70% pacientu izvairīties no liekas, toksiskas terapijas, kas samazina pacientu dzīves kvalitāti, bet palielina ilgstošu darba nespēju un invaliditāti. Tas atbilst starptautiski rekomendētai vērtībās balstītai pieejai onkoloģisko pacientu aprūpē.” Šo ģenētisko analīžu ieviešana noteiktajām pacientu grupu klīniskajos ceļos ļautu arī uzlabot pakalpojumu pieejamību ķīmijterapijas jomā citām onkoloģisko slimību pacientu grupām, jo tiks veikts mazāks ķīmijterapijas procedūru skaits: provizoriski gada laikā par 900 ķīmijterapijas procedūrām mazāk.
Oncotype DX ģenētiskais tests tiek rekomendēts starptautiskajās klīniskajās vadlīnijās un ir iekļauts arī Latvijas Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.–2024.gadam. Oncotype DX tiek apmaksāts vairākumā ES dalībvalstu, tajā skaitā Igaunijā, bet Lietuvā notiek testa ieviešanas process. Diemžēl Latvijā šāda testa veikšana nav iekļauta valsts apmaksājamo pakalpojumu grozā. Pēc Austrumu slimnīcas aprēķiniem, Oncotype DX analīzes 200 pacientēm valsts budžetam aiztaupītu vairāk nekā 680 000 eiro izdevumus, jo 70% nav jāveic nevajadzīgs ķīmijterapijas kurss, nav nepieciešama atbalsta terapija ķīmijterapijas laikā (papildu medikamenti), nav jāveic ķīmijterapijas radīto komplikāciju (febrila neitropēnija) ārstniecība un 70% pacienšu nav nepieciešama ar ķīmijterapiju saistīta pusgadu ilga darbnespēja, kas tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.
Jaunu augsti efektīvu molekulārās patoloģijas diagnostikas metožu un pakalpojumu ieviešana precīzijas medicīnas attīstīšanai onkoloģijas jomā mērķis ir diagnostikas uzlabošana pacientiem ar pārmantotu audzēju predispozīcijas sindromu.
Kolorektālais vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem audzēju veidiem, un patlaban viena trešdaļa pacientu mirst no šīs slimības. Linča sindroms (LS) ir izplatītākais pārmantotu audzēju predispozīcijas sindroms. Kolorektālā, kuņģa, barības vada, tievo zarnu un endometrija vēžus var izraisīt kļūdas gēnos, kas realizē izmainītā genoma reparāciju un tieši LS ir visizplatītākais pārmantotā vēža veids.
Austrumu slimnīcas medicīnas ģenētiķe profesore Baiba Lāce: “Pašlaik visefektīvākā ir visu kolorektālo un endometrija vēžu testēšana uz mikrosatelītu nestabilitāti (MSI) un imūnhistoķīmiska (IHC) specifisko proteīnu analīze. Līdz šim MSI izmantošana Latvijā nav ieviesta, jo trūka tehnoloģiska risinājuma, kas atbilst in vitro diagnostikas kritērijiem. Pilotprojekta īstenošanas rezultātā Austrumu slimnīcā tiks ieviestas divas jaunas inovatīvas diagnostikas metodes, kas ļaus atklāt, informēt un konsultēt pacientus ar LS. Speciālistiem diagnozes precizēšana ļaus piemērot ārstēšanas taktiku pacientiem. Ieviešot jaunas diagnostikas metodes, tiktu izstrādāti arī risinājumi klīniskajos algoritmos pacientiem ar kolorektālo, kuņģa, barības vada, tievo zarnu un endometrija vēzi.”
Latvijā onkoloģija ir viena no prioritārajām veselības aprūpes jomām, un ir nepieciešams nodrošināt, lai onkoloģijas pacienti saņemtu starptautiskajam klīniskajām vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Austrumu slimnīcas īstenotais pilotprojekts mērķtiecīgi risinās šo problēmu, ieviešot jaunas diagnostiskas metodes un piemērojot pacientu ceļus starptautiskām vadlīnijām. Savukārt ilgtermiņa efekts būs saistīts ar agrīni atklātiem vēža gadījumiem augsta riska personām, kā arī identificējot ģimenes ar pārmantotu audzēju sindromu (LS) un augstu vēža attīstības risku un veicot uz pierādījumiem balstītu regulāru medicīnisko uzraudzību.
Pilotprojektu realizācija Austrumu slimnīcā tiek uzsākta 2024. gada rudenī, un tie tiks īstenoti līdz 2026. gada 31. martam, kad tiks izvērtēti projektu klīniskie un ekonomiskie ieguvumi un lemts par šo veselības aprūpes pakalpojumu turpmāko iekļaušanu valsts apmaksātajās programmās.
