Atkārtotās sarunās ar Eiropas Komisiju pārrunā Eiropas Sociālā fonda finansējuma jautājumus 2007.-2013.gadā
28.martā Rīgā Latvijas delegācija Īpašu uzdevumu ministra N.Broka (TB/LNNK) vadībā tikās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, lai vienotos par līdz šim sarunās ar EK nesaskaņotajiem jautājumiem par Eiropas Sociālā fonda finansējumu jaunajā ES fondu* septiņgadē. Sarunu gaitā puses vienojās par 3 no 4 darba kārtības jautājumiem un nolēma jau tuvākajā laikā panākt vienošanos par atlikušo jautājumu.
Sanāksmes laikā Latvijas delegācijas un Eiropas Komisijas pārstāvji vienojās par 3 no 4 darba kārtības jautājumiem, par ko Latvijas delegācijas un Eiropas Komisijas pārstāvji iepriekš nebija panākuši vienošanos sanāksmē 14.martā Briselē.
Sarunās vienošanās tika panākta jautājumā par izglītības attīstībai paredzēto Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, lai varētu precīzāk identificēt mērķauditorijas un nodrošinātu caurskatāmību, izglītības prioritāte sadalāma divās atsevišķās prioritātēs – Augstākā izglītība un zinātne un Profesionālā un vispārējā izglītība. Nākamā ES fondu plānošanas periodā zinātnes attīstībai būs pieejams daudz apjomīgāks finansiālais atbalsts vairāk nekā 330 milj. eiro apmērā, tādēļ Latvijas puse atzīst par lietderīgu izdalīt šo finansējumu atsevišķi.
Pēc sarunām vairāku stundu garumā vienošanās netika panākta par Eiropas Sociālā fonda finanšu apjomu no kopējā 2007.-2013.gada ES fondu piešķīruma. EK pārstāvji norādīja, ka ESF īpatsvars 12% apmērā (vairāk nekā pusmiljards eiro) no kopējā 2007.-2013.gada ES fondu piešķīruma, viņuprāt, ir nepietiekams un norādīja uz nepieciešamību to palielināt.
"Acīmredzot Latvijas un EK pārstāvjiem ir dažāda pieeja šajā jautājumā. Latvijas puse atbilstoši valdības nostājai vēlreiz aicināja EK pārstāvjus skatīties uz finansējumu cilvēkresursu attīstībai plašāk, ne tikai viena – Eiropas Sociālā fonda – ietvaros. Tā, piemēram, lai nodrošinātu darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu un efektīvu iesaisti darba tirgū, uzņēmumiem vienlaikus jānodrošina atbilstoša tehnoloģiskā attīstība (iekārtas, darba galdi, u.c.), kas ļautu pilnvērtīgi izmantot iegūtās zināšanas. Vienlaikus Latvija paredz arī investēt apjomīgus fondu resursus veselības, sociālās aprūpes, izglītības infrastruktūrā, kas ir svarīgi visas sabiedrības līdzsvarotai attīstībai. Šāds ESF sadalījums atspoguļo līdzšinējās Latvijas prioritātes nākamam periodam sociālās attīstības jomā, kas, atšķiras, piemēram, no veco ES dalībvalstu prioritātēm un situācijas. Kopumā cilvēkresursu attīstībai Latvija paredz atvēlēt gandrīz 40% no struktūrfondu piešķīruma, kas atbilst ES dalībvalstu vidējam līmenim" sarunās norādīja Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.
Lai arī sarunās netika panākta galīgā vienošanās par nākamās septiņgades ES fondu finansējuma sadalījumu starp fondiem, Latvijas un EK pārstāvji vienojās tuvākajā laikā rast risinājumu, tādejādi, neapstādinot kopējo sarunu gaitu par fondu saņemšanu. „Ir skaidrs, ka pašreiz, jādod iespēja Eiropas Komisijas institūcijām iespēja precīzi formulēt savu pozīciju. Pašreiz valdības dotā mandāta ietvaros iespējas vienoties ar Eiropas Komisiju ir izsmeltas. Jauna sarunu mandāta apstiprināšana ir Latvijas valdības kompetencē – par to jau vistuvākajā laikā aicināšu diskutēt un spriest Ministru kabinetam. Tai pat laikā gribētos izteikt pārliecību, ka Latvijas valdībai un EK izdosies rast abām pusēm pieņemamu kompromisu jau iespējami ātri, tādejādi sekmīgi turpinot sarunas par kopējo fondu piešķīrumu Latvijai nākamajam periodam”, uzsver Broks.
Paredzēts, ka pēc oficiālo sarunu noslēgšanās ES fondu plānošanas dokumenti 2007. – 2013.gadam tiks atkārtoti apstiprināti valdībā un vēlreiz nosūtīti apstiprināšanai EK. Galīgo akceptu no EK par visiem minētajiem dokumentiem Latvija cer sagaidīt līdz šā gada rudenim.
* - ES struktūrfondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds) un Kohēzijas fonds.
Informāciju sagatavoja:
FM ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļa
Tālr: 7083880
