Ceturtdien, 15. jūnijā, pie Dailes teātra ēkas pulcējās Kultūras ministrijas, Rīgas pašvaldības, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Dailes teātra, “MADE arhitekti” un būvnieka “Kvinta BCL” pārstāvji, lai kopā svinīgi atklātu Dailes teātra priekšlaukumu, nododot labiekārtoto teritoriju pilsētas iedzīvotājiem.
“Mēs veidojam vidi, bet arī vide veido mūs. Tieši šajā abpusēji svarīgā dialogā un apmaiņā veidojas ne tikai kultūras vietas gaisotne, tēls, bet rodas arī harmoniska pilsētvide, kurā gan skatītājs, gan iedzīvotājs jūtas ērti un gaidīts. Dailes teātris pēdējos gados piedzīvo attīstības renesansi gan mākslinieciski, gan arī pašas ēkas – spilgta modernisma piemēra – un tās priekšlaukuma rūpīgā un cieņpilnā sakārtošanā,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Esam gandarīti par veiksmīgi īstenoto valsts un Rīgas pašvaldības sadarbību skvēra kompleksa atjaunošanā - esam apvienojuši spēkus un resursus, radot vēl vienu sakārtotu vietu pilsētas iedzīvotāju un viesu labsajūtai. Mūsdienīgs pilsētvides dizains nav iedomājams bez ilgtspējīgiem risinājumiem, un par tiem ir padomāts katrā projekta detaļā,” svinīgajā uzrunā teica VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis apgalvo: “Liels prieks par VNĪ, Rīgas pašvaldības, Kultūras ministrijas un citu iesaistīto pušu kopīgo darbu šajā projektā. Laukums kardināli mainījies, skvērs pārtapis par jaunu un modernu Rīgas pilsētvides sastāvdaļu – vietu, kur patīkami pavadīt laiku blakus Dailes teātrim. Svarīgi uzsvērt, ka pēc veiktajiem remontdarbiem šis laukums pieejams ikvienam, tajā skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ko nodrošina izbūvētais vienlīmeņa laukuma segums. Šis ir pārdomāts projekts, kas padara Rīgas pilsētvidi vēl pieejamāku un ērtāku.”
Pie Dailes teātra ieejas izveidota urbāna pulcēšanās vieta, izbūvēts atpūtas laukums iepriekš degradētā pilsētvidē, Šarlotes ielas puse apzaļumota un ierīkotas platformas ērtai laika pavadīšanai, galerijā zem vestibila aktivizēta gājēju kustību. Tāpat laukumā izveidota dalīts vienlīmeņa segums ar telpu gājējiem, riteņbraucējiem un autotransportam, padarot laukumu pieejamu ikvienam. Skvēra zemākajā vietā izveidota apzaļumota lietusūdens infiltrācijas ieplaka – moderns risinājums, kas ilgtspējīgā veidā sakārto lietus notekūdeņu novadīšanu.
Projekta galvenais arhitekts Miķelis Putrāms (“MADE arhitekti”) uzsver: "Labiekārtojuma projekts izrādījās pārbaudījums visu iesaistīto pušu spējai sadarboties. Pārveidojot pilsētas publisko telpu Rīgas centrā, arhitektam ir jāieklausās visos iespējamajos viedokļos, jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām un jāiedvesmo celtnieki, ka risinājumi ir realizējami. Lai cik kritiski mēs būtu pret Rīgas un valsts birokrātiju, sadarbība notiek starp konkrētiem cilvēkiem un konkrētiem speciālistiem, tādēļ es esmu pateicīgs visiem cilvēkiem, kas palīdzēja realizēt projektu."
"Vecais Dailes teātra skvērs ir atgriezies savā jaunībā, tas ir tīrs, zaļš un "moderni domājošs". Tas, protams, ir liels ieguvums ne tikai teātrim, bet, galvenais, sabiedrībai. Ar gandarījumu noraugāmies kā skvērs atkal tiek apdzīvots - te satiekas mūsu skatītāji pirms izrādēm, garāmgājēji piestāj, cilvēki atpūšas zem jauniestādītajiem kokiem - skvērs atkal ir dzīvs. Un vecajā kases mājā jau top jauna kafejnīca ar plašu āra terasi. Kā teātris izskatās no ārpuses, arī tas ir ļoti būtiski un mēs, pateicoties Rīgas pašvaldībai un VNĪ esam ieguvuši jaunu teātra fasādes vizītkarti. Laba ziņa mums, laba - mūsu skatītājiem, " pauž Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm un teātra iekšpagalma lielākā teritorijas daļa ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmās VNĪ.
Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa
Tālr. +371 20235301; komunikacija@vni.lv
