2023.gada 7. martā, Iekšlietu ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) parakstīja trīspusēju vienošanos par Atveseļošanas fonda investīciju projekta “Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija” īstenošanu.
Šī projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgi efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju un uzbūvējot jaunus katastrofu pārvaldības centrus – Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos.
Tāpat plānots īstenot glābšanas, reaģēšanas un katastrofu pārvaldības dienestu spēju stiprināšanu, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju, ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% VUGD depo objekti tika būvēti laika periodā no 1890. līdz 1960. gadam. Savukārt projekta rezultātā tiks uzlaboti nodarbināto darba apstākļi, tajā skaitā darba drošība, kas pozitīvi ietekmēs nodarbināto apmierinātības līmeni un potenciālo nodarbināto piesaisti.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre atzīmē projekta stratēģisko nozīmību: “Glābšanas dienestu pieejamība un kapacitāte ir svarīga ikvienam iedzīvotājam. Lielam vai mazam, vecam vai jaunam, veseliem ciematiem un pilsētām var būt nepieciešama glābēju nekavējoša palīdzība. Glābšanas dienesti ir pelnījuši labākus un efektīvāka darba nodrošināšanai atbilstošus apstākļus. Ieguldījumi no Atveseļošanas fonda līdzekļiem gandrīz 37 miljonu eiro apmērā krīzes pārvaldības centru būvniecībā palīdzēs Latvijai stiprināt dienestu reaģēšanas spējas, tostarp neparedzētos gadījumos. Turklāt jaunās krīzes pārvaldības centru ēkas tiks būvētas kā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, tā atbalstot arī klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu”.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norāda, ka infrastruktūras pārveide visos Iekšlietu ministrijas dienestos, īpaši Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir viena no būtiskākajām prioritātēm, kas atļaus beidzot atteikties no novecojušā padomju gados uzkrātā mantojuma šajā jomā. “Tā ir principiāli jaunas un modernas sistēmas ieviešana, kas paredz jaunas telpas, inovatīvu datortehniku un sakaru līdzekļus. Laika posmā līdz 2027. gadam Latvijā kopumā tiks izveidoti 34 šādi centri, kas ļaus gan savlaicīgi konstatēt dažādas problēmsituācijas, kurās nonākuši mūsu iedzīvotāji, gan arī operatīvi un efektīvi reaģēt, sniedzot nepieciešamo palīdzību,” tā M. Kučinskis.
Savukārt, kā norāda Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa, šī projekta īstenošana sasaistē ar jau iesāktajiem projektiem sekmēs iekšlietu nozares attīstību: “Kopš 2018. gada ieceres attīstības virzīšanas iekšlietu nozarē jau šogad sāk realizēties pirmie taustāmie rezultāti, nododot dienestiem lietošanai pavisam jaunus tipveida astoņus depo, savukārt Atveseļošanas fonda ietvaros piesaistītais finansējums dod iespēju iekšlietu dienestu darba apstākļus tuvāko trīs gadu laikā būtiski uzlabot, tādējādi kopumā ceļot iekšlietu dienestu prestižu un sniegto pakalpojumu kvalitāti.”
Vienošanās paredz, ka projekts tiks īstenots līdz 2026. gada marta beigām. Investīciju projekta kopējais attiecināmo izmaksu apjoms Atveseļošanas fonda ietvaros ir 36,63 miljoni eiro, kopējais nepieciešamais finansējums ir 60,17 miljoni eiro. Atveseļošanas fonda ietvaros paredzētās investīcijas ir tikai daļa no plašākas katastrofu risku pārvaldības reformas, kuras ietvaros, bez katastrofu pārvaldības centru būvniecības visā Latvijā, plānota arī speciālo transportlīdzekļu un aprīkojuma iegāde, informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana, preventīvo pasākumu īstenošana un strukturālas reformas.
Līdzīgus katastrofu pārvaldības centrus vēlāk paredzēts būvēt arī Talsos, Tukumā un Alūksnē. Finansējuma avots šiem objektiem vēl tiek precizēts.
