A.Vilks ar ES reģionālās politikas un budžeta komisāriem pārrunā Latvijas intereses pēc 2013. gada.
Piektdien, 16. decembrī finanšu ministrs Andris Vilks piedalījās Vispārējo lietu ministru padomē Briselē, lai turpinātu aizstāvēt Latvijas Kohēzijas politikas (Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda) intereses pēc 2013. gada. Pēc sanāksmes finanšu ministrs individuāli tikās ar ES reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu (Johannes Hahn) un budžeta komisāru Janušu Levandovski (Janusz Lewandowski).
Tikšanās laikā ar komisāriem finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007.-2013. gadam. Tāpat pauda, ka Latvija iebilst pret finansējuma novirzīšanu uz vairāk attīstītajiem ES reģioniem. Šāds piedāvājums ir netaisnīgs, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no priekšzīmīgākajām Kohēzijas politikas finansējuma apguvējām starp ES dalībvalstīm.
„Latvijai vissāpīgākais jautājums ir EK priekšlikums ieviest Kohēzijas politikas griestus 2,5% apmērā no IKP visām dalībvalstīm. Šāda griestu ieviešana nozīmē ES finansējuma samazinājumu atsevišķām mazāk attīstītajām valstīm, tajā skaitā Latvijai, kurai ES fondu finansējums ir praktiski vienīgais finansējuma avots ekonomika izaugsmei un attīstībai,” bilda finanšu ministrs.
Ministru padomes laikā A.Vilks informēja padomes dalībniekus, ka Latvijai ir būtiski uzsākt ES fondu ieviešanu 2014. gada janvārī. Lai to nodrošinātu, nepieciešama savlaicīga Vienotā stratēģiskā ietvara izstrāde (ES līmeņa dokuments), kas dotu pietiekoši laika dalībvalstīm izstrādāt un apstiprināt Partnerības līgumu un darbības programmas līdz 2014. gadam.
Tāpat ministrs pauda, ka Kohēzijas politikai jābūt tematiski fokusētai, lai tās ieviešana novestu pie nozīmīgiem rezultātiem un demonstrētu pievienoto vērtību. Tādēļ būtu nepieciešams veidot sistēmu, kas liktu katrai dalībvalstij izvēlēties un ieviest ierobežotu skaitu prioritāšu, kas būtu skaidri definētas un saprotamas, nodrošinot efektīvu rezultātu sasniegšanu.
Tāpat Kohēzijas politikai būtu jābūt uz rezultātiem vērstai politikai, kā ietvaros dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, uzsvaru liekot uz šīs politikas efektivitāti. Latvija uzskata, ka šāda pārorientācija uz rezultātu ir iespējama, ja būtiski tiek samazināts izmaksu atbilstības kontroļu slogs Eiropas Savienības fondu sistēmā.
Šī bija pirmā ministru padome, kas pilnībā veltīta Kohēzijas politikai, tādējādi norādot, ka šis ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu izaugsmi Eiropas Savienībā.
Foto avots: Eiropas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
