Baltijas valstis ir vienlīdz gatavas nākamajam ES fondu plānošanas periodam
Trīs Baltijas valstis ir līdzvērtīgi sagatavojušās un formulējušas valsts intereses Eiropas Savienības (ES) fondu jeb Kohēzijas politikas nākotnes jautājumos pēc 2013.gada – tika secināts kārtējā sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no ES fondu vadošajām iestādēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā un kas norisinājās šā gada 19. un 20. janvārī.
Sanāksmē tika diskutēts par Baltijas valstu pieredzi ES fondu ieviešanā esošajā 2007. – 2013.gada periodā, izrunājot katras valsts paveikto un gatavojoties nākamajam 2014. –2020.gada periodam.
„Ņemot vērā, ka sarunas par Kohēzijas politikas nākotnes jautājumiem ar Eiropas Komisiju būs sarežģītas, Baltijas valstīm ir svarīgi saprast kopējās intereses un būt vienotām savā nostājā,” pauž valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Trīs valstu vissāpīgākais jautājums ir EK priekšlikums nākamajā periodā ieviest Kohēzijas politikas griestus 2,5% apmērā no IKP visām dalībvalstīm, kas nozīmētu ievērojamu ES fondu finansējuma samazinājumu Baltijas valstīm.
Jau iepriekš ziņots, ka Baltijas valstis un Ungārija bija nosūtījušas kopīgu vēstuli EK, paužot neapmierinātību par tās priekšlikumu un norādot, ka apguves kapacitāte, ko EK min kā pamatu šāda griestu līmeņa piedāvājumam, ir pretrunīgs arguments, jo minētās valstis ir vienas no labākajām Kohēzijas politikas finansējuma apguvējām šajā periodā.
Sanāksmē tika arī secināts, ka visām trim valstīm ir izveidots līdzīgs laika grafiks turpmākajiem darbiem, lai ES fondu ieviešana varētu tikt uzsākta 2014.gada sākumā.
Tāpat Latvija un Igaunija ir vienisprātis par nepieciešamību ieviest fokusētu ES fondu jeb Kohēzijas politiku, kas nozīmētu katrai dalībvalstij izvēlēties un ieviest ierobežotu skaitu prioritāšu, kas būtu skaidri definētas un saprotamas, nodrošinot efektīvu rezultātu sasniegšanu.
Baltijas valstu ES fondu vadošo iestāžu pārstāvji arī izrunāja jautājumu, ka pēc 2013.gada būtu jāmazina ES fondu sistēmā iesaistīto institūciju skaits, tādējādi mazinot administratīvo slogu un sistēmas vadības izmaksas. Izskanēja arī ideja veidot tikai vienu darbības programmu nākotnē.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
tālr. 67083938/agnese.belkevica@fm.gov.lv
