Baltijas valstis pārrunā aktuālos jautājumus par ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda uzsākšanu
23. un 24. oktobrī divu dienu sanāksmē tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Savienības (ES) fondu vadošo iestāžu pārstāvji un aģentūras, t.sk. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Latvijas, lai diskutētu un dalītos praktiskā pieredzē par ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā paveikto, kā arī pārrunātu sasniegto progresu ES fondu 2014. -2020. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar ES fondu uzraudzību, vadības un kontroles sistēmas izstrādi, ES fondu izvērtēšanu, komunikāciju un e-kohēzijas īstenošanu. Tuvojoties 2015. gadam, kad noritēs Latvijas prezidentūra ES padomē, atsevišķa sadaļa tika veltīta diskusijai par aktualitātēm, kas saistītas ar šo notikumu.
“Mūsu uzdevums nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir turpināt prasmīgi un efektīvi izmantot ES fondu sniegtās iespējas, lai tās sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, izaugsmē un sekmētu valsts iedzīvotāju labklājību un nodarbinātību. Lai nākamais ES fondu 2014. -2020. gada plānošanas periods Latvijai būtu veiksmīgs un ļautu arvien straujākiem soļiem tuvoties Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, ir īpaši nozīmīgi veicināt diskusiju un labās pieredzes apmaiņu starp Baltijas valstīm, tādējādi arī sniedzot iespēju īstenot labāko praksi izvirzīto mērķu sasniegšanai,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Jau iepriekš ziņots, ka noslēgušās sarunas par ES fondu 2014. -2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” apstiprināšanu, un jau drīzumā gaidāma oficiālā programmas parakstīšana Eiropas Komisijā. Tas nozīmē, ka tiks oficiāli apstiprinātas Latvijas izvirzītās ES fondu ieguldījumu prioritātes, sasniedzamie rezultāti un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem ES fondu plānošanas perioda gadiem.
Plānošanas dokumentu projektos ir ievērota sasaiste ar ES 2020 gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu 2020, kā arī citiem plānošanas dokumentiem. Stratēģiskais redzējums balstīts uz trūkumu un vajadzību analīzi, bet izstrādātie risinājumi vērsti uz efektīvu, ilgtspējīgu attīstību un rezultātiem. Plānošanas dokumentos definētie prioritārie virzieni un specifiskie atbalsta mērķi koncentrēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, kas dos vislielāko atdevi ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai.
Prezentācijas no sanāksmēm:
IMPLEMENTATION STATUS OF 2007-2013 and 2014-2020 OP‘s
Implementation status and progress with PAs and OPs
Urban and territorial development
Operational ProgrammeInvestment priorities Ex-ante conditionalities
Progress of EU funds planning documents 2014-2020
Horizontal principles
INTEGRATED TERRITORIAL DEVELOPMENT 2014–2020
EU funds investments: programming period in 2014–2020
Planning issues
Management and Control System 2014-2020
Double financing prevention and control
MONITORING SYSTEM FOR2014-2020
Technical Assistance allocations 2014-2020
Day1 Parallel session 2 TA
EU Funds Management and Control System for the 2014-2020 programming period
Management issues
Management and control systems 2014-2020
Irregularities and Financial Corrections
Irregularity management and statistics
EU Funds Management and Control System for the 2014-2020 programming period
Implementation of horizontal principles 2014-2020
HORIZONTAL PRINCIPLES
PERFORMANCE FRAMEWORK AND MONITORING SYSTEM
PERFORMANCE FRAMEWORK
Performance framework of OP "Growth and Employment"
EVALUATION SYSTEM OF THE EU STRUCTURAL FUNDS IN LITHUANIA
Parallel session 3: Evaluation
Evaluation system and plans for 2014-2020
Communicating Cohesion Policy Funds 2014-2020
EU Fund Communication in 2014-2020 planning period
EU FUNDS COMMUNICATION 2014-2020
IMPLEMENTATION OF E-COHESION
Implementation of E-Cohesion: Plans, risks, practical experience and solutions
Implementation of e-cohesion in Estonia
LATVIAN PRESIDENCY 2015 COHESION POLICY
