Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministru kopīgais paziņojums par
Kohēzijas politikas finansēšanu 2007.-2013. gadu programmēšanas periodā
Rīga
2005. gada 11. februārī
Eiropas Savienības sarunas par finanšu perspektīvu 2007.-2013. gadiem ir nonākušas līdz izšķirošajam punktam. Pieņemtie lēmumi par finanšu perspektīvu būtiski ietekmēs ES un tās dalībvalstu attīstību nākotnē.
Notiekošās diskusijas kontekstā mēs vēlamies uzsvērt kohēzijas politikas nozīmi kopējā finanšu aploksnē. Kohēzijas politika ir galvenais instruments, kas risina 2004. gada un nākamās paplašināšanās radītos izaicinājumus, tai skaitā, arvien pieaugošās atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem.
Mēs esam satraukti par Eiropas Komisijas priekšlikumu ierobežot kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības finanšu instrumentu apropriācijas līdz 4% līmenim no iekšzemes kopprodukta, piemērojot 4% ierobežojumu. Jo īpaši mēs vēlamies vērst uzmanību uz nepilnībām formulā pēc kuras tiek aprēķināts 4% ierobežojums Baltijas valstīm. Šobrīd 4% ierobežojuma aprēķini tiek veikti balstoties uz divus gadus veciem datiem, turklāt ignorējot mūsu valstu ātrākos IKP izaugsmes tempus, kas tuvākajos gados būs straujāki par prognozēto ES10 vidējo līmeni. Rezultātā mūsu potenciālais piešķīrums patiesībā tiks būtiski ierobežots pat vēl zem 4% līmeņa no IKP. Tikmēr mūsu iemaksas ES budžetā 2007.–2013.gadam tiks ik gadus aprēķinātas, balstoties uz faktiskajiem ekonomiskajiem rādītājiem.
Skatoties atbalsta intensitātes rādītājus uz 1 iedzīvotāju, Komisijas piedāvājums liek mūsu valstīm tādējādi nonākt sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Ierosinājums ierobežot atbalsta intensitāti tiek izteikts ignorējot faktu, ka zemais apdzīvotības blīvums proporcionāli sadārdzina infrastruktūras izmaksas augstāk nekā lielākajā daļā citu ES dalībvalstu.
Izvērtējot ES budžeta limitu, mēs piekrītam nepieciešamībai ieviest zināmus ierobežojumus nacionālajiem piešķīrumiem. Tomēr šos ierobežojumus nedrīkst noteikt visiem pēc viena principa. Mēs uzskatām arī, ka dalībvalstis nedrīkst sodīt par to enerģisko ekonomikas attīstību.
ES fondu lietderīga un prasmīga apgūšana ir viena no galvenajām Baltijas valstu prioritātēm. Sekmīgie pirmsiestāšanās fondu apguves rādītāji ir kā indikators mūsu spējai apgūt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus.
Mēs aicinām Eiropas Komisiju, Prezidentūru un citas dalībvalstis rast saprātīgu risinājumu un kompromisu šai problēmai pieņemamu budžeta robežu ietvaros. Nekavējoties būtu jāpieņem lēmums par Baltijas valstīm piemērotā ierobežojuma metodoloģijas labošanu, ņemot vērā to straujo faktisko un prognozēto izaugsmes līmeni ātro, kas ir ātrāks par ES vidējo.
