Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

Lasīt vairāk
Dalībvalstis Briselē apspriedīs Eiropas Komisijas redzējumu nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības un pārtikas politikai

Dalībvalstis Briselē apspriedīs Eiropas Komisijas redzējumu nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības un pārtikas politikai

Zemkopības ministrija

Pirmdien, 24. martā, zemkopības ministrs Armands Krauze piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē, kurā dalībvalstu ministri debatēs par Eiropas Komisijas redzējumu lauksaimniecības un pārtikas nākotnei un apspriedīs Latvijas un Lietuvas izvirzīto jautājumu par nosacījumu piemērošanu nešķiroti izkraujamā pelağiskajā zvejā.

Eiropas Komisija (EK) 19. februārī publicēja konceptuālo redzējumu par ES lauksaimniecības un pārtikas nākotni, iezīmējot to kā pievilcīgu un prognozējamu nozari ar pienācīgiem ienākumiem un pieejamām tehnoloģijām, ar ražotāju spēcīgu stāvokli pārtikas ķēdē, pieņemamām vietējās pārtikas cenām un pietiekami augstu dzīves līmeni. Par to viedokli izteiks dalībvalstu ministri.

EK vīzija pēc plašas publiskas apspriešanas tiks likta nākamā plānošanas perioda Kopējās lauksaimniecības politikas normatīvu pamatā, nosakot prasības lauksaimniecībai, atbalsta saņemšanas nosacījumiem u.c. Nākotnes redzējumā uzsvērts, ka svarīgi ir respektēt valstu reģionālo situāciju un veikt pamatīgu politikas vienkāršošanu, un tas Latvijas ieskatā ir īpaši nozīmīgi. 

Latvija un Lietuva apspriešanai Padomē jau atkārtoti pieteikusi jautājumu par jauno pieeju nozvejai, kas stājās spēkā 2024. gada 10. jūlijā. Tas nozīmē, ka zvejas kuģa kapteinis jūrā, vēl pirms ienākšanas ostā, zvejas žurnālā reģistrē vizuāli novērtēto nozvejas daudzumu un sastāvu, norādot katras sugas aptuveno svaru. Prasība skar arī reņģes un brētliņas nozveju, ko uz klāja nešķiro un kurām bieži vien ir arī tādu sugu neliela piezveja kā trīsadatu stagars, četrragu jūrasbullis, salaka, lucītis, apaļais jūrasgrundulis u.c., kas nebūtu pastiprināti aizsargājamas. Kļūdas pielaide Baltijas jūrā katrai sugai ir 20 procenti, taču praksē nav iespējams garantēt daudzuma noteikšanas prasīto precizitāti jūrā uz kuģa, salīdzinot ar krastā izkrauto un nosvērto apjomu. Ja zvejnieks ir kļūdījies, tad neatbilstība zvejnieku nostāda pārkāpēju lomā. Ja neatbilstība pārsniedz 25%, pārkāpumu kvalificē kā smagu ar visām no tā izrietošajām sankcijām. Tāpēc Latvija un Lietuva pieprasa EK nekavējoties nekavējoties risināt šo situāciju.

Armands Krauze Briselē tiksies ar ES zivsaimniecības un okeānu komisāru Kostas Kadis (Costas Kadis), lai pārrunātu Kopējā zivsaimniecības politikas nākotni un nepieciešamos viekāršojumus tajā, kā arī pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz zivju krājumiem Baltijas jūrā. Ministrs arī vēlas ar komisāru apspriest Latvijas atkārtoto priekšlikumu par ievedmuitas tarifiem vai ierobežojumiem zivsaimniecības produkcijai no Krievijas un Baltkrievijas.

Pasākumi:

Saņem jaunumus un paziņojumus par projektu konkursiem e-pastā