Otrdien, 14. maijā, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka piedalās Kohēzijas valstu ministru neformālajā sanāksmē. Sanāksmē diskutē par ES Kohēzijas politikas prioritātēm un tiek parakstīta Čehijas rosinātā kopīgā ministru deklarācija par Kohēzijas politikas nākotni pēc 2027.gada.
Latvijas ieskatā Kohēzijas politika aizvien ir galvenais ES līmeņa instruments vienlīdzīgas izaugsmes veicināšanai. Tās loma primāri ir veidot ilgtermiņa ietekmi ES reģionos, īpaši atbalstot mazāk attīstītus reģionus.
“Krievijas karš Ukrainā ir radījis vēl nebijušus ģeopolitiskus izaicinājumus Eiropā kopš ES izveides. Latvija robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ neizbēgami saskaramies ar jauniem izaicinājumiem ekonomiskai attīstībai. Kohēzijas politikai būtu jāuzņemas nozīmīga loma, lai mazinātu kara negatīvo ietekmi uz ekonomiku un veicinātu ražīgumu,” norāda parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Latvija uzskata, ka Kohēzijas politikai jāspēj reaģēt uz dažādām krīzēm un izaicinājumiem un jāspēj elastīgi tiem pielāgoties. Tas nozīmētu lielāku elastību un iespēju veikt izmaiņas ieguldījumu plānos, atbilstoši jaunajām vajadzībām. Tāpat nepieciešams mazināt administratīvo slogu Kohēzijas politikas projektu ieviešanā, vienkāršojot dažādus procesus un prasības gan finansējuma saņēmējiem, gan fondu administrējošajām iestādēm. Tas ļautu novirzīt lielākus resursus uz sasniedzamajiem ieguldījumu mērķiem, nevis dažādu administratīvo procesu izpildi.
Vienlaikus sanāksmes ietvaros tika parakstīta Čehijas rosinātā kopīgā ministru deklarācija par Kohēzijas politikas nākotni pēc 2027.gada. Deklarācijā iekļauti galvenie Kohēzijas politikas aspekti pēc 2027.gada, kas nosaka, ka nepieciešams saglabāt investīciju ilgtermiņa fokusu, nodrošināt dalīto pārvaldību, uzsvaru likt uz reģionu vajadzībām. Deklarācijā atrunāts arī Kohēzijas politikas tvērums pēc 2027.gada, liekot uzsvaru uz atbalstu strukturālām reformām, vienkāršoto tematisko koncentrāciju, lielāku uzmanību vēršot uz mazāk attīstīto reģionu vajadzībām. Apskatīti arī finansiālie aspekti paredzot, ka nepieciešams atbilstošs finansējuma apjoms nākamajā plānošanas periodā, ieviešanas nosacījumu stabilitāte, IKP kā kritērijs reģionu kategoriju sadalījumam un lielāka elastība ieviešanai nacionālā līmenī. Tāpat skatīta ES potenciālā paplašināšanās ietekme uz Kohēzijas politiku.
