V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā “Zinātne Latvijai” paralēli sesijām Latvijas zinātnieki demonstrē arī izgudrojumus, kas saistīti ar digitalizāciju.
Augstskolas, zinātniskie institūti un uzņēmumi demonstrē plašu pētījumu un izgudrojumu klāstu dažādās jomās, tostarp psiholoģijā, medicīnā, bioloģijā, izglītībā, inženierijā. Daudzi no šiem pētījumiem ir tapuši kā vairāku institūciju sadarbības rezultāts un pamats studentu zinātniskajiem darbiem – lielākoties promocijas darbiem, taču ir arī bakalaura darba ietvaros veikti pētījumi un izstrādāti produkti vai to prototipi. Piedāvājam ieskatu dažās no demonstrācijām.
Emociju pārvaldīšanas prasmju uzlabošanas un vispārējās emocionālās labizjūtas lietotne “Emori” jeb “emociju termometrs” ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorantes Elīnas Ievas Smules sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju pētījumu rezultāts un produkts, ar kuru iespējams konstatēt emocionālo stāvokli un ar tam atbilstošu vingrinājumu palīdzību to ietekmēt un pārveidot vēlamajā veidā. Lietotne ir izglītojoša, jo tā satur arī izglītojošus materiālus un emociju vārdnīcu. Nākotnē iecerēts to pilnveidot – kā psiholoģisku ietekmi, uz līdzjūtību bāzētu mākslas terapiju.
Digitālo prasmju novērtēšanas rīks, kas tapis projekta EduAim ietvaros, sadarbojoties sešām Latvijas augstskolām. Liepājas Universitātes datorzinātņu doktore Anita Jansone skaidro, ka ar digitālo prasmju novērtēšanas rīku iespējams ne tikai novērtēt savas digitālās prasmes un piemeklēt piemērotākās prasmju pilnveidošanas iespējas, bet arī atbilstoši cilvēka vecumam un vairākām individuālajām pazīmēm noteikt darbam/lasīšanai piemērotāko burtu fontu un to augstumu un atbilstoši pārveidot tekstu.
Optiskais temperatūras mērītājs – Cietvielu Fizikas institūta zinātnieku izgudrojums precīziem temperatūras mērījumiem augstā elektromagnētiskajā laukā. Fizikas doktors Andris Fedotovs skaidro, ka augsta elektromagnētiskā lauka ietekmē var tikt nojaukti temperatūras mērījumi, kas nav pieļaujams dažādās jomās, piemēram, medicīnā. Izgudrojuma pamatā ir zilā gaisma kombinācijā ar materiālu, kas satur mangānu un hromu. Ar šādu ierīci iespējams mērīt temperatūru pat līdz 800 grādiem Celsija skalā.
Optiskās šķiedras lietojums materiāla deformācijas mērīšanai – RTU Telekomunikāciju institūta izstrādāts, kompozītmetariālā integrēts optiskās (stikla) šķiedras sensors. Izstrādājuma līdzautors Armands Ostrovskis atklāj sensora lietojuma mērķi – ielu, šoseju noslodzes, automašīnu plūsmas blīvuma, kravas automašīnu masas (vai tās nav pārkrautas) mērīšanai. Šis izstrādājums iecerēts kā viedās pilsētas sastāvdaļa.
Attālināti vadāmu zemūdeni prezentē RTU studenti. Tas ir viņu bakalaura darba pētījuma ietvaros tapis izstrādājums. Tas gluži nav jauns izgudrojums, bet attīstīts, pilnveidots un Latvijas apstākļiem pielāgots produkts. Kā stāsta viens no autoriem Kārlis Bērziņš, zemūdenes baterija darbojas vairākas nedēļas bez uzlādēšanas, zemūdene piemērota darbībai ūdenī līdz 40 m dziļumā, tā ir aprīkota ar dažādiem sensoriem un piemērota cilvēku meklēšanai un glābšanas darbiem.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018. gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tiek īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros
