Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 11. novembrī ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam.
KLP SP paredz turpmāko piecu gadu laikā (2023-2027) lauksaimniecības nozares un lauku attīstībā Latvijā ieguldīt 2,5 miljardus EUR. Lielākā finansējuma daļa jeb 1,7 miljardi EUR tiks piešķirta tiešo maksājumu veidā, lauku attīstības pasākumiem ir paredzēti 0,791 miljards EUR, bet Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem – 10 milj. EUR.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Latvijas KLP stratēģiskais plāns tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar nozari. Latvijā, pretēji citām valstīm, izvēlējās iet dialoga ceļu ar nozares organizācijām. Tas nebija viegls ceļš, jo Latvijas lauksaimnieki ir ļoti dažādi un tikpat dažādas ir arī lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas. Saņemtais Eiropas Komisijas saskaņojums Latvijas KLP stratēģiskajam plānam ļauj būtiski mainīt līdzšinējo pieeju ES atbalsta sniegšanā – no 2023. gada nodrošināt taisnīgākus ienākumus un mērķtiecīgākus atbalsta mehānismus, kas īpaši mazām un vidējām, kā arī bioloģiskām lauku saimniecībām ļaus veikt ilgtspējīgus ieguldījumus saimniecību attīstībā. Mazām un vidējām saimniecībām ir nozīmīga loma ne tikai vietējās pārtikas ražošanā, nodrošinot tās kvalitāti un dažādību, bet tās ir arī lauku teritorijas apdzīvotības pamats.”
Lai sekmētu Latvijas lauksaimniecības virzību uz Eiropas Zaļo kursu, nozīmīga atbalsta daļa – ~48% no KLP SP noteiktajiem tiks ieguldīta pasākumos vides un klimata jomā – tiks veicinātas videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakse jauno ekoshēmu ietvaros, pilnveidoti nosacījumi agrovides pasākumos un veiktas vides investīcijas.
No 2023. gada Latvijā tiks īstenota ienākumu atbalsta pārdale par labu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, jo, ieviešot pārdalošo maksājumu, lauksaimnieki par 3,1 līdz 100 ha saņems lielāku ienākumu atbalstu, kā par turpmākajiem ha. Tiks noteikta maksimālā summa ienākumu pamatatbalstam 100 tūkst. EUR vienam saņēmējam gadā. Tāpat pirmo reizi lauksaimniekiem novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju (t.i., gar ES ārējo robežu ar trešajām valstīm), un novados ar specifiskiem apstākļiem tiek noteikta par 10 EUR/ha lielāka ienākumu pamatatbalsta likme nekā pārējos novados.
Tiešo maksājumu atbalsts no 2023. gada tiks piešķirts tikai lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecisko darbību un atbilst vismaz vienam no septiņiem Latvijā noteiktajiem aktīvā lauksaimnieka kritērijiem. No aktīva lauksaimnieka nosacījuma atbrīvoti tikai lauksaimnieki, kuri iepriekšējā gadā saņēma tiešos maksājumus 500 EUR vai mazāk.
Lai veicinātu gados jaunu un izglītotu cilvēku iesaistīšanos lauksaimnieciskajā darbībā, jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts papildu atbalsts gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā.
Jaunajā KLP SP paredzētas investīcijas kooperācijas attīstībai, lai stiprinātu lauksaimnieku pozīcijas pārtikas ķēdēs, kā arī sniegtu atbalstu jaunu kooperatīvo sabiedrību veidošanai. Tāpat ietverts atbalsts par dalību dažādās pārtikas kvalitātes shēmās. Savukārt, lai veicinātu ražotāju savstarpēju sadarbību produkcijas kopējai virzībai tirgū, turpmāk atbalsts ražotāju organizāciju darbības programmu īstenošanai būs pieejams ne tikai augļu un dārzeņu, bet arī piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, graudaugu un pākšu dārzeņu sektorā.
Nozīmīgs atbalsts ir paredzēts zināšanām, pētniecībai un inovācijām, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un zināšanu pilnveidošanu, tādējādi Latvijas lauksaimnieki būs izglītoti un zinoši. Tiks sniegts arī atbalsts lauksaimnieku un zinātnieku sadarbībai jaunu risinājumu, produktu, tehnoloģiju, inovāciju izstrādei, un veicinot digitālo rīku izmantošanu.
Plašāk skatīt: Apstiprināts Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam.
Latvijas valdība KLP stratēģisko plānu 2023-2027. gadam apstiprināja 2022. gada janvārī.
