Piektdien, 6. decembrī, noslēdzās ikgadējā novērtēšanas sanāksme ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, kurā Finanšu un Zemkopības ministriju pārstāvji sniedza informāciju par Eiropas Savienības Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (ES fondi) ieviešanas stratēģisko virzību.
“Eiropas Komisija Latviju novērtē kā pozitīvo piemēru Kohēzijas politikas ES fondu investīciju projektu ieviešanā. Latvija demonstrē rūpīgu sākotnēju stratēģisko plānošanu, kā ar ES fondu līdzekļiem radīt būtiskas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas – modernizēt, reformēt, attīstīt prioritārās nozares un risināt citus jautājumus efektīvā partnerībā ar iesaistītām pusēm un sabiedrības pārstāvjiem. Pozitīvu pārmaiņu radīšana, kvalitāte pār kvantitāti – šī Latvijas pieeja ES tiek augstu novērtēta” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Jāuzsver, ka investīciju projektiem Latvijā šobrīd jau novirzīti 3,8 miljardi eiro ES fondu līdzfinansējuma, kas ir 85,1 % no 4,4 miljardiem eiro – 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā paredzētā finansējuma. Savukārt pabeigti ir projekti par 532,3 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma.
Tikšanās laikā EK uzsvēra, ka atzinīgi novērtē Latvijas sasniegumus ekonomikas izaugsmē, vienlaikus EK pārstāvji atzina, ka programmu ieviešanas temps visā Eiropā šobrīd ir pārāk zems, aicinot arī Latviju paātrināt projektu ieviešanu īpaši veselības, energoefektivitātes un vides aizsardzības jomās, kā arī pievērst lielāku uzmanību izpētes un inovācijas mērķu sasniegšanai.
Sanāksmē atbildīgās iestādes un Finanšu ministrija informēja par atsevišķām jomām un projektiem, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, tai skaitā spertu veiksmīgu projektu ieviešanai nepieciešamos soļus. Šādas jomas un projekti ir investīcijas veselības nozarē, deinstitucionalizācijā, energoefektivitātē, kā arī dzelzceļa infrastruktūras projekti
Papildus sarunām par 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieviešanu Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir uzsākusi sarunas ar EK par plānošanas dokumentu izstrādi 2021.-2027. gada periodam. Sarunu ietvaros tiek diskutēti jautājumi par Latvijas ieguldījumu stratēģiju un nepieciešamajiem investīciju projektiem atbilstoši Kohēzijas politikas regulējumā noteiktajiem politikas mērķiem. Kā ziņots iepriekš, tad Latvijas Kohēzijas politikas ieguldījumu stratēģija balstīsies uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm, vienlaikus ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas un ES Semestra procesā publicētās pamatnostādnes 2021.-2027. gada plānošanas periodam.
Ikgadējā novērtēšanas sanāksme notika šī gada 5. – 6. decembrī, tajā EK izvērtēja Latvijas stratēģisko virzību uz ES 2020 mērķu un ES fondu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. 6.decembra sanāksme tika organizēta kopā ar Zemkopības ministriju kā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta vadošo iestādi, lai kopīgi apspriestu stratēģiskos aspektus ES investīciju ieviešanā.
Kopīgo sanāksmi vadīja EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta direktore teritoriālās sadarbības, makroreģionu un Ziemeļrietumeiropas jautājumos Lena Andersson-Pench, un piedalījās EK Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Somijas un Baltijas valstu nodaļas vadītājas vietniece Linda Sproģe, EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Somijas un Baltijas valstu nodaļas vadītāja Muriel Guin, EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta Dānijas, Baltijas valstu, Somijas un Zviedrijas nodaļas vadītāja Neda Skakelja un EK Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta strukturālā atbalsta Atlantijas okeānam, Ziemeļjūrai, Baltijas jūrai un tālākajiem reģioniem nodaļas vadītāja Alenka Kampl.
