ES fondu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību – ļoti pozitīva
„Pētījums par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietekmi uz Latvijas makroekonomiku liecina, ka 2004.-2006.gada ES fondu kopējais ieguldījums tautsaimniecības attīstībā ir bijis ļoti pozitīvs, nodrošinot pastāvīgu un ievērojami augstāku IKP pieaugumu. Sākotnēji - 2004., 2005.gadā - šī ietekme ir salīdzinoši neliela, bet 2006. un 2007.gadā tā bijusi pat līdz 3% no IKP”, 26.maijā preses konferencē, kurā tika ziņots par pētījuma rezultātiem, norādīja īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK).
Pētījuma „ES fondu makroekonomiskās ietekmes novērtējums” gaitā tā izstrādātājs – Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs (BICEPS) - secinājis, ka fondu ietekme gan uz inflāciju, gan ārējo tirdzniecības bilanci 2004. un 2005.gadā ir bijusi nelabvēlīga, savukārt, 2006.gadā - jau pozitīva. Attiecībā uz jauno ES fondu plānošanas periodu 2007.-2013.gadu tiek prognozēts, ka Latvijas IKP izaugsme varētu būt līdz pat 20% augstāka ik gadu tieši ES fondu atbalsta ietekmē.
ES fondi 2004.gada IKP veido nedaudz vairāk kā 1%, savukārt 2012.gadā jau līdz 2.9% no IKP. Turklāt, tā kā fondu apjoms ir salīdzinoši liels, tie rada makroekonomisku ietekmi visā ekonomikā, ne tikai tajā sektorā, kurā šie fondi tiek izmantoti.
Pētījuma autori secinājuši, ka ES fondu iespaids gan uz inflāciju, gan ārējo bilanci 2004. un 2005.gadā, iespējams, būtu bijis nelabvēlīgs, bet 2006. gadā – labvēlīgs. Tomēr ir jāuzsver, ka gan inflācijas procesu, gan ārējās bilances attīstību galvenokārt noteica citi faktori, nevis ES fondi.
„Šis izvērtējums liecina, ka tautsaimniecības atdzišanas laikā ir nepieciešams turpināt pārdomātu ES fondu vadības politiku, nesamazinot to nozīmību. Tuvākajos gados ES fondu ieguldījuma apjoms tautsaimniecībā pieaugs vairakkārt – līdz ar to ir svarīgi, lai šie apjomīgie resursi tiktu izmantoti tieši makroekonomikas stabilizācijai. Šeit pilnīgi var pievienoties Latvijas Bankas vadītāja I.Rimševica kunga viedoklim, ka valdībai ir būtiski turpināt tās atbalstu uzņēmējdarbībai un eksporta veicināšanai. Arī pēdējā statistikas informācija liecina, ka Latvija uzrādījusi vienu no labākajiem rezultātiem eksporta pieaugumā un tirdzniecības bilances dinamikā starp visām ES valstīm”, secina N.Broks.
Pētījumā izdarāmi secinājumi arī attiecībā uz fondu apguvi pa valsts reģioniem - laika periodā no 2004. - 2008.gadam Rīgas reģions (Rīgas pilsēta un Pierīga) saņēmusi 26% no visiem ES līdzekļiem jeb 146.9 miljonus latu, kuros ietilpst ES līdzekļi un valsts līdzfinansējums. Vidzeme saņēmusi lielāko finansējuma daļu – 30% jeb 165.5 miljonus latu, atlikušie līdzekļi vairāk vai mazāk līdzīgi nonākuši Kurzemē (17% jeb 97 miljoni latu), Latgalē (13% jeb 76.4 miljoni latu) un Zemgalē (12% jeb 71 miljoni latu).
Informācijai -
Pēdējo deviņu mēnešu laikā Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs ir veicis ES fondu makroekonomiskās ietekmes novērtējumu Latvijai diviem programmēšanas periodiem – no 2004. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2013. gadam. Izmantotā pieeja ir pirmais šāda veida Latvijas ekonomistu darbs un atbilst labākajai starptautiskajai pieredzei šajā jomā. Ir zināmi sākotnējie rezultāti.
Pētījumā izmantotā pieeja sastāv no 5 sektoru Latvijas ekonomikas modeļa, kurā tiek iekļauti ES fondi – vispirms laika periodam no 2004. līdz 2006. gadam, un tad laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam (praktiski modelēšana notiek līdz 2015. gadam). Šādai modelēšanas pieejai ir vismaz divas priekšrocības: pirmkārt, tas ir sistemātisks un konsekvents veids, kā novērtēt fondu ietekmi un, otrkārt, tas atļauj savienot divus atsevišķos fondu ietekmes efektus – pieprasījuma efektu, ko izraisa fondu ieplūšana, un piedāvājuma efektu, kas izpaužas caur labāku infrastruktūru, lielāku kapitālu, un augstākas kvalitātes cilvēkresursiem.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 6 7083880; / 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
