ES fondu projektu revīzijās konstatētais kļūdu līmenis samazinājies
Pateicoties veiksmīgai Latvijas Revīzijas iestādes (RI) darbībai Eiropas Savienības (ES) fondu auditu jomā, Latvijā konstatētais kopējais kļūdu līmenis ir zemāks par Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem 2%. Turklāt, ja 2013. gadā konstatētais kļūdu līmenis ES fondu projektos bijis 1,4%, tad 2014. gadā tas krities līdz pat 0,93%.
Tā liecina otrdien, 24.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītie Finanšu ministrijas sagatavotie informatīvie ziņojumi par Latvijas RI 2014. gada ES fondu, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta revīzijas rezultātiem.
Lai uzlabotu ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu darbību, RI regulāri analizē konstatētās kļūdas un sniedz priekšlikumus ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošanai. Piemēram, ES fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm 2013. gadā kopā izteikti 188 ieteikumi, taču 2014. gadā ieteikumu skaits krities līdz 123. Tas nozīmē, ka kopumā ES fondu uzraudzības sistēma arvien pilnveidojas.
„Līdzšinējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu administrēšanas sistēma vērtējama pozitīvi, tomēr esam konstatējuši arī dažus mazsvarīgus trūkumus. Piemēram, pēdējā laikā regulāri tiek kavēti norēķini ar finansējuma saņēmējiem. Tas varētu būt saistīts ar tuvošanos plānošanas perioda beigām. Šī iemesla dēļ RI veiks papildus pārbaudes 2015. gada otrajā pusgadā, lai pārliecinātos, ka maksājumu pieprasījumu kontroļu kvalitāte nav pasliktinājusies. Līdz šim ES fondu administrēšanā iesaistītās iestādes veiksmīgi darījušas savu darbu, tādēļ vēlamies panākt efektīvu rezultātu arī turpmāk,” norāda RI vadītāja Nata Lasmane.
Revīzijās konstatēts arī tas, ka EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzekļi tiek apgūti lēnām, jo līgumi tiek slēgti vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts. Līdzekļus iespējams apgūt vēl gadu, tādēļ RI vērš uzmanību, ka vairāku apjomīgu projektu ieviešana notiks vienlaikus. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ atbildīgajām iestādēm īpaši pastiprināti jāpievērš uzmanība kvalitatīvai projektu uzraudzībai.
Tāpat revīzijās iegūtie dati liecina, ka, līdzīgi kā iepriekšējos plānošanas perioda gados, arī šoreiz ES fondu projektos visvairāk kļūdas konstatētas publiskā iepirkuma jomā. Tās nereti ir arī iemesls finanšu korekcijas piemērošanai, kā dēļ projekta ieviesējam nākas šķirties no piesaistītajiem ES fondu līdzekļiem.
Bieži problēmas rada nepietiekamā iepirkuma procesa dokumentācija, kā arī pretendentiem izvirzītās nesamērīgi augstās vai pat diskriminējošās prasības. Mēdz gadīties, ka no pretendenta prasa pat 10 gadus ilgu pieredzi konkrētā jomā. Projektu ieviesēji to ierasti skaidro ar vēlmi saņemt augstāko pakalpojuma kvalitāti. Tomēr RI konstatējusi, ka pakalpojuma sniegšanas kvalitāte ne vienmēr ir saistāma ar pretendenta pieredzi.
Ik gadu pēc EK izvirzītām prasībām Latvijas RI izvērtē ārvalstu finanšu līdzekļu ieguldījumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Izvērtējot gan ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju darbu, gan konkrētus projektus, tiek veidots Gada kontroles ziņojums. Uz tā pamata tiek sniegts atzinums EK.
Informatīvais ziņojums par ES fondu 2014. gada revīzijas rezultātiem
Informatīvais ziņojums par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014. gada revīziju rezultātiem
Gada kontroles ziņojumu skatīt ES fondu mājaslapā.
Informācijas sagatavotājs:
Maruta Laģe
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095417
E-pasts: Maruta.Lage@fm.gov.lv
