ES fondu uzraudzības komiteja apstiprina vairākus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus
Š.g. 15.-16.jūnijā, Ventspilī notika Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) uzraudzības komitejas izbraukuma sēde. Uzraudzības komiteja ir koleģiāla ES fondu vadībā iesaistīta institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt darbības programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzraudzību. Uzraudzības komiteja ir lielākais forums Latvijā, kurā tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas saistīti ar ES fondu apguves stratēģiju, plānošanu, vadības un kontroles sistēmu un ar ieviešanas uzraudzību saistīti jautājumi, t.sk. elastīgi reaģējot uz ekonomiskās situācijas un krīzes izmaiņām. Saskaņā ar Padomes Regulu, kas paredz vispārīgus noteikumus par ES fondu ieviešanu, uzraudzības komitejas sēdes tiek rīkotas divas reizes gadā.
Uzraudzības komitejā saistībā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvi lēma par ierosinātajiem grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos apakšaktivitātes „Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” 3.kārtai ar pieejamo ES fondu finansējumu 1,1 miljonu latu apmērā, kā rezultātā varēs sniegt atbalstu mikro un mazo komersantu apmācībām par informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Tāpat apstiprināti kritēriji jaunai apakšaktivitātei „Atbalsts darba vietu radīšanai” ar ES fondu finansējumu 3 miljonu latu apmērā. Apakšaktivitātes ietvaros plānots atbalsts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuri investē ne mazāk kā 5 miljonus eiro (3,5 miljonus latu).
Darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros tika apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 2.kārtai – piešķirot lielāku punktu skaitu tiem projektiem, kuri ir tālākā izstrādes stadijā un kuriem ir lielāka iespēja saņemt bankas finansējumu. Aktivitātes atbalsts paredzēts komersantiem iekārtu iegādei, ēku un būvju būvniecībai un rekonstrukcijai, kas saistīta ar jaunas saimnieciskās darbības uzsākšanu vai esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu. Notika nopietnas diskusijas par līdz šim sniegtā atbalsta klasteru projektiem ilgtspēju, tomēr ar mērķi veicināt Latvijas uzņēmumu ražošanas jaudu apvienošanos, specializāciju noteiktās jomās un kopīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi, tika apstiprināta aktivitāte „Klasteru programma”. Ekonomikas ministrija apņēmās MK noteikumos par aktivitātes īstenošanu paredzēt normas, kas ļauj kontrolēt gala labuma saņēmējus un to, ka vieni un tie paši uzņēmumi nesaņem atbalstu vienam un tam pašam projektam.
Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji aktivitātei „Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)”, kuras ietvaros plānots sniegt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu kvalitatīvu elektronisko sakaru tīklu izveidošanai, kas sekmēs platjoslas piekļuves attīstību un nodrošinās gan iedzīvotājiem, gan komersantiem, gan publiskās pārvaldes iestādēm ātru un kvalitatīvu piekļuvi publiskai informācijai, publiskās pārvaldes pakalpojumiem un attīstīs e-pakalpojumu pieprasījumu. Projektu realizācija sniegs būtisku ieguldījumu informācijas sabiedrības izveidošanos veidošanā. Tāpat apstiprināti kritēriji jaunai apakšaktivitātei „Pasākumi uzņēmumu siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”, ar kuru plānots sniegt Kohēzijas fonda finansējumu siltumavotu rekonstrukcijai un būvniecībai, lai izmantotu atjaunojamos energoresursus un nodrošinātu ražošanas procesa pārveidošanu vai modernizēšanu, uzstādot jaunas vai nomainot esošās siltumenerģijas ražošanas iekārtas.
Informējot par situāciju ES fondu apguvē, tika skarts jautājums par cenu svārstību rezultātā projektu ietvaros radušos sadārdzinājumu. Uzraudzības komitejā tika atbalstīta horizontāla pieeja īpaši stingri izvērtēt, vai sadārdzinājuma rezultātā radušās izmaksas ir tiešām objektīvi pamatotas un vienojās, ka paliek spēkā jau 2008.gadā Ministru kabinetā lemtais, ka nepamatots sadārdzinājums nav finansējams no publiskiem resursiem.
Izbraukuma sēdes ietvaros notika projektu vizītes, un sēdes dalībniekiem bija iespēja klātienē iepazīties ar vairākiem īstenotiem Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju projektiem Ventspilī – ražotne „Dendrolight”, ostas prāmju terminālis, renovētās skolas un bērnudārzi, paceļamais tilts pār Ventu u.c. objekti.
Plānots, ka nākamā ES fondu Uzraudzības komitejas sēde notiks š.g. septembrī.
