ES Padomes sanāksmē FM sniedz priekšlikumus par
ES fondu apguves vienkāršošanu
Otrdien, 1. septembrī, Finanšu ministrijas (FM) eksperti piedalās Eiropas Savienības (ES) Padomes Strukturālo pasākumu darba grupas sanāksmē Briselē, lai rosinātu papildu grozījumus Eiropas Komisijas regulā, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF). Sanāksmes mērķis ir ES dalībvalstu viedokļu un priekšlikumu apmaiņa par Eiropas Komisijas (EK) šā gada jūlijā ierosinātajiem grozījumiem regulā, kas paredz tiesību aktā noteikto prasību vienkāršošanu. Latvijai ir svarīgi piedalīties sanāksmē un aizstāvēt valsts intereses, jo regulā iekļautie grozījumi veicinātu ES fondu apguves vienkāršošanu arī Latvijā.
Viens no Latvijai būtiskākajiem grozījumiem paredz, ka 2009. un 2010. gadā ESF projektiem nacionālo publisko (valsts budžeta) līdzfinansējumu 100% apmērā atmaksās Eiropas Komisija, tādējādi uz laiku atslogojot dalībvalstu budžetus. Tomēr šis piedāvājums neparedz palielināt ES fondu piešķīrumu dalībvalstij kopumā vai palielināt vidējo EK līdzfinansējuma likmi 2007.–2013. gada plānošanas periodā, tas neparedz arī samazināt nacionālā līdzfinansējuma apmēru, kas dalībvalstij jāsedz līdz 2015. gadam. Valsts budžeta līdzfinansējuma segšanu no Eiropas Komisijas budžeta 2009. un 2010. gadā dalībvalstij būtu jākompensē ar augstāku līdzfinansējumu no valsts budžeta 2011.–2013. gadā.
Lai palielinātu ieguvumu, īstenojot EK iniciatīvu, Latvija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus. Viens no tiem paredz valsts līdzfinansējuma likmes samazināšanu vai atlikšanu attiecināt tikai uz finanšu un ekonomikas krīzes visvairāk skartajām valstīm.
FM arī rosina ES līdzfinansējumu palielināt par 10%, tādējādi nodrošinot, ka ES atbalsts tiktu sniegts tām valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams.
Vēl viens FM priekšlikums paredz, ka valsts līdzfinansējuma likmes atlikšana vai samazināšana būtu jāattiecina ne tikai uz ESF, bet arī uz ERAF un KF projektiem, tādējādi palielinot ekonomisko un fiskālo ietekmi krīzes visvairāk skartajās valstīs.
Saskaņā ar EK laika grafiku grozījumi regulā varētu stāties spēkā aptuveni 2009. gada decembrī. Līdz ar to Latvija ierosina pagarināt valsts līdzfinansējuma likmes atlikšanu vai samazināšanu līdz 2011.gada beigām, ņemot vērā, ka krīzes visvairāk skartajās valstīs ekonomiskā situācija vēl nebūs ievērojami uzlabojusies.
Latvijas interesēs ir panākt arī vienkāršākus nosacījumus attiecībā uz ES fondu projektu ietvaros iegādāto infrastruktūras objektu un līdzekļu uzraudzību, īpaši atceļot 5 gadu uzturēšanas prasību ESF projektos. Šādi grozījumi vienkāršotu ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanu Latvijā un samazinātu formalitātes ES fondu projektu ietvaros radīto rezultātu uzraudzībā.
Tāpat Latvijai svarīgi ir grozījumi regulā par garantiju veidiem gadījumos, kad komersantiem (ES fondu projektu īstenotājiem) tiek piešķirti avansi projekta īstenošanai. Latvija papildus banku izsniegtām garantijām ierosina ieviest nodrošinājumu ar bankas garantijai līdzvērtīgu efektu, piemēram, apdrošināšanu. Tādējādi komersantiem tiktu atviegloti ES fondu projektu īstenošanas nosacījumi, pieļaujot lielāku elastību nodrošinājuma izsniedzēja un formas izvēlē ar līdzvērtīgu ietekmi.
ES fondi Latvijā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību stimulēt ekonomikas atveseļošanos.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Preses nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
