Mūsdienās arvien pieaugošā tehnoloģiju un elektroniskās vides loma ikvienā nozarē signalizē, ka ar tik pat lielu jaudu un spēku ir jāattīstās arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Tas ir būtisks un aktuāls jautājums gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Nenoliedzami, priekšnosacījums mūsu ekonomiskajai izaugsmei ir spēja radīt inovācijas un tās eksportēt.
Mēs latvieši varam lepoties ar daudziem sasniegumiem IKT jomā. Mums ir lieli nozares uzņēmumi, kas ir spējīgi konkurēt starptautiskā līmenī – kas rada inovatīvus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus. Mums ir labvēlīga vide IKT attīstībai, tostarp globālā līmenī konkurētspējīga infrastruktūra. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka mums ir ātrākais internets visā Eiropas Savienībā. Tomēr jāturpina kāpināt mūsu sasniegumus, lai palielinātu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kas arī nesnauž un dara visu iespējamo, lai saglabātu un vairotu savu kapacitāti pasaules tirgū. Līdzšinējie sasniegumi pierāda, ka mums ir potenciāls sasniegt vēl vairāk gan attīstot IKT valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā.
Turpmākais valsts atbalsts IKT nozares attīstībai ir ļoti būtisks. Šo atbalstu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā turpinās sniegt Eiropas Savienības (ES) fondi. Kopumā nozarē plānots investēt vairāk kā 151 miljonu eiro fondu finansējuma. Būtiskākie ieguldījumi plānoti esošo valsts informācijas sistēmu pilnveidošanā un jaunu izveidē, kā arī elektroniski pieejamo pakalpojumu klāsta papildināšanā. Tādējādi, ejot līdzi laikam, valsts pārvaldes sniegtie e-pakalpojumi būs pieejamāki un ērtāki iedzīvotājiem. Svarīgi atzīmēt, ka plānots ieviest arī principu “informē vienreiz”. Tas nozīmē, ka uzņēmēja vai iedzīvotāja datu iegūšanā sadarbojas iestādes, nevis tie tiek prasīti no cilvēka. Šo principu varēsim ieviest, ja tiks nodrošināta nepieciešamo pakalpojumu digitalizācija.
Šī ES fondu plānošanas perioda ietvaros tiks izveidotas 18 centralizētas un atvērtas informācijas sistēmu platformas. Ar ES fondu investīcijām tiks pavērtas plašākas iespējas pētījumiem un analītikai, nodrošinot atvērto datu pieejamību. Tiks veicināta kvalitatīva sadarbība ar pārrobežu informācijas sistēmām datu apmaiņas nodrošināšanai, kā arī paaugstināta drošība interneta vidē.
Iecerēts, ka investīciju rezultātā par 92% palielināsies komersantu un par 35% iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmanto e-pakalpojumus. Vienlaikus, ieviešot e-veselību, e-tieslietas un e-kultūru, tiks samazināts arī administratīvais slogs valsts pārvaldes iestādēm. Tāpat nozīmīgi, ka tiek ne tikai attīstīta valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, bet arī Latvijas iedzīvotāji iegūst nepieciešamās zināšanas un tiek veicināta viņu izpratne par e-iespējām.
Īsumā ieskicējot galvenos sasniedzamos rezultātus, jāsaka, ka ES fondu investīciju ieguldījumus varēs novērtēt gan IKT nozares profesionāļi un uzņēmēji, gan valsts pārvaldes darbinieki un sabiedrība. Lai to visu sasniegtu ir svarīgs dialogs starp visām iesaistītajām pusēm. Tikai diskusiju ceļā būs iespējams atrast labākos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, sabalansējot vajadzības un iespējas.
Finanšu ministrs Jānis Reirs
