Finanšu ministrs: Latvijas prioritātes ir nesamazināt kohēzijas politikas finansējumu un izlīdzināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem
Piektdien, 5.oktobrī, finanšu ministrs Andris Vilks piedalījās Ārlietu ministrijas organizētā konferencē par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam Latvijas izaugsmei. Konference tika veltīta diskusijām par Latvijas prioritātēm un interesēm ES budžeta 2014. – 2020. gadam kontekstā, tajā skaitā par Kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas politiku.
„ES fondu finansējums izaugsmei 2007.-2013. gadā 3,2 miljardu latu apmērā ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un veido 70% no kopējā publiskā finansējuma. Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim. Nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijas prioritātes ir nesamazināt kohēzijas politikas finansējumu un izlīdzināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem,” uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks.
Latvija ir izvirzījusi divus galvenos uzdevumus sarunās par ES daudzgadu budžetu – Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā perioda līmenī un godīgu tiešmaksājumu noteikšana Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana ir nepieciešama, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai. Savukārt tiešmaksājumu izlīdzināšana ES ir būtiska Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas veicināšanai.
Kohēzijas politikas investīcijām ir izmērāma ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un nodarbinātību. Izvērtējot 2007.-2013. gada periodu, ir redzams, ka, tieši pateicoties Kohēzijas politikas investīcijām, Latvijā ir notikusi izlīdzināšanās ar vidējo attīstības līmeni ES dalībvalstu vidū – no 46% no IKP uz iedzīvotāju 2004. gadā līdz 58% - 2011. gadā.
Atbilstoši jaunākajiem datiem 2014. – 2020. gada periodam Latvijai ir paredzēts finansējums 4,1 miljarda eiro apmērā, kas, salīdzinot ar esošo periodu, ir par 0,6 miljardiem eiro mazāks. Piešķīruma griesti 2,5% no IKP apmērā ir „sods” par krīzes gados veiktiem budžeta samazinājumiem un reformām nevis IKP stimulēšanu. Šie 0,6 miljardi eiro ļautu Latvijai attīstīties pa citu izaugsmes trajektoriju, kas ļautu Latvijai sniegt lielāku ieguldījumu reģiona kopējā attīstībā.
Informācijas sagatavotājs:
Elīna Neimane
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 670095405,
Elina.Neimane@fm.gov.lv
