FM apzina sabiedrības viedokli nacionālās pozīcijas veidošanai par 2014.-2020.g. ES fondu periodu
Trešdien, 9. novembrī notika Finanšu ministrijas rīkota publiskā apspriede par Eiropas Komisijas (EK) oktobra sākumā publiskotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodam.
„Sabiedriskā apspriede tika rīkota ar mērķi apzināt un apkopot visu ieinteresēto pušu viedokļus par Latvijai tik nozīmīgu jautājumu, ko Finanšu ministrija ņems vērā, izstrādājot nacionālo pozīciju par ES fondu regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gadam un nodrošinot Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās. Tāpat jāuzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kurā tik plaši tiek apspriesti EK regulu priekšlikumi,” pauž valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Kopumā apspriedē piedalījās ~150 interesentu, pārstāvot publisko, privāto, akadēmisko un nevalstisko sektoru, kā arī ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.
Katrs interesents varēja izteikt savu viedokli vienā no trim darba sesijām par ES fondu 2014.-2020. gada perioda stratēģijas un plānošanas jautājumiem, ieviešanas un kontroles, kā arī izvērtēšanas un uzraudzības jautājumiem.
Stratēģijas un plānošanas darba grupā tika diskutēts par EK priekšlikumu - noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP, kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Tika pārrunāta šī EK piedāvājuma pamatotība un argumentācija Latvijas kopējā finansējuma apjoma paaugstināšanai, kas tuvinātos esošā perioda finansējuma apmēram. Aktīvas diskusijas darba grupā bija arī par to, vai Kohēzijas politikai būtu jābūt koncentrētākai, sniedzot atbalstu ierobežotam skaitam jomu, kas tādējādi ļautu/neļautu sasniegt redzamākus rezultātus.
Ieviešanas un kontroles darba grupā diskusiju galvenais temats bija par ES fondu vadībā iesaistīto institūciju skaita samazināšanu un vienkāršošanas jautājumiem.
Savukārt izvērtēšanas un uzraudzības darba grupas dalībnieki dalījās viedokļos par ES fondu 2014.-2020. gada perioda ieviešanas un uzraudzības mehānismu. Darba grupā vienojās par to, ka Latvijas vajadzība ir uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, tādējādi samazinot izmaksu kontroles un uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību.
Lai uzklausītu ieinteresēto pušu viedokļus arī reģionos, no 16. līdz 25. novembrim FM organizēs diskusijas visos Latvijas plānošanas reģionos par ES Kohēzijas politikas (ES fondu) atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013.gada. Reģionālajās diskusijās ar pašvaldību, uzņēmēju, NVO un valsts institūciju pārstāvjiem tiks apspriesti priekšlikumi par prioritātēm, kas var kalpot par pamatu ES Kohēzijas politikas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) finansējuma sadalījumam Latvijā.
Jau iepriekš ziņots, ka Latvija ir neapmierināta ar šā gada 6. oktobrī EK publicētajiem ES fondu regulu piedāvājumiem, jo tie paredz Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu Latvijai.
Sarunas ar EK notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.
Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni un viena no Latvijas Republikas prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadā ir ES fondu finansējuma vismaz esošā apjoma saglabāšana vai pat lielāks finansējums pēc 2013. gada.
1.foto: no kreisās - Eiropas Komisijas Reģionu politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Josef Stahl, FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs. (avots Finanšu ministrija)
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
