FM: Kohēzijas politikas finansējums ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā
Otrdien, 11. septembrī, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards tikās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotājiem, lai padziļināti iepazīstinātu ar kohēzijas politikas jautājumiem Latvijā.
„Kohēzijas jeb izaugsmes politikas finansējums 3,2 miljardu latu apmērā 2007.– 2013. gadā ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un veido 70% no kopējā publiskā finansējuma. Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim,” uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Piemēram, 2004. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, bet 2011. gadā tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā. Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no 2 procentpunktiem 2004. gadā līdz 8,5 procentpunktiem 2011. gadā un nepilniem 8 procentpunktiem šajā gadā. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) veikto pētījumu atdeve no viena ieguldītā ES fondu lata ir vidēji 12 latu.
Šobrīd tuvojas noslēgumam ES kohēzijas politikas septiņu gadu plānošanas periods 2007.-2013. gadam un norisinās intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.– 2020. gadam. Šā brīža piedāvājums Latvijai ir par 0,6 miljardiem eiro mazāks nekā 2007.– 2013. gada piešķīrums. Salīdzinājumam: par 0,6 miljardiem eiro iespējams elektrificēt Latvijas tranzīta dzelzceļa tīklu, kas palielinātu dzelzceļa koridora konkurētspēju un efektivitāti, radītu jaunas darba vietas un būtiski mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi.
No 2008. līdz 2010. gadam Latvijā piedzīvots 20% IKP kritums, kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāta mazāka kohēzijas politikas aploksne, ņemot vērā, ka kohēzijas politikas finansējumam tiek piemēroti griesti 2,5% apmērā no IKP. Šobrīd sanāk, ka Latvija tiek sodīta par savu fiskālo disciplīnu, kas krīzes gados nozīmēja straujāku IKP kritumu, bet nākotnē stabilāku izaugsmes pamatu iepretim Eiropai, kur ekonomiskā krīze ir ieilgusi. Šāda situācija nav pieņemama. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā. Arī rēķinot finansējuma piešķīrumu uz vienu kvadrātkilometru, Latvijai šobrīd ir vismazākais piešķīrums starp visām ES dalībvalstīm.
Latvija joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību, tai skaitā, Latvija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm Eiropā, līdz ar to pamata infrastruktūras sakārtošana sastāda proporcionāli lielākus izdevumus nekā blīvāk apdzīvotajās valstīs.
Latvijai būtiskās industrijās, piemēram, metālapstrādē, mašīnbūvē, mēbeļu ražošanā, pārtikas rūpniecībā, farmācijā un citās šobrīd ir sasniegta maksimālā kapacitāte. Lai turpinātu attīstību, nepieciešamas papildu investīcijas kapacitātes palielināšanai.
Lai gan bezdarbs samazinās, joprojām ir nepieciešamas investīcijas, lai risinātu tādus nodarbinātības jautājumus kā darba spēka atbilstība darba tirgum un jauniešu bezdarbs, kas ir viens no augstākajiem Eiropā.
EESK vizītes ietvaros 11. un 12. septembrī ir paredzētas tikšanās ar Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku foruma, Zemnieku saeimas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. Tāpat tiks apmeklēti ES fondu finansēti projekti Ogres novadā un organizēta diskusija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju. Vizīte Latvijā noris EESK ziņojuma par kohēzijas politikas vienoto stratēģisko ietvaru 2014.–2020. gadam sagatavošanas ietvaros.
Foto no tikšanās
Informācijas sagatavotāja:
Sanda Rieksta
Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte
Tālr.: 67095656, sanda.rieksta@fm.gov.lv
