FM: Valsts kontroles ieteikumi ES struktūrfondu sistēmas uzlabošanai ņemti vērā
Finanšu ministrija ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) veikto revīzijas ziņojuma projektu „ES struktūrfondu (ERAF, ELVGF un ZVFI) projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas novērtējums” un ņēmusi vērā izteiktos ieteikumus. Vienlaicīgi FM uzsver, ka VK identificētās nepilnības neapdraud drošu un sekmīgu Eiropas naudas apguvi Latvijā, par ko liecina arī fakts, ka Latvija uzrāda vienus no labākajiem rādītājiem ES struktūrfondu apguvē starp Baltijas valstīm* un citām jaunajām dalībvalstīm.
Finanšu ministrija secinājusi, ka lielākā daļa konstatējumu un ieteikumu jau iepriekš diskutēti sarunās ar fondus administrējošajām institūcijām, NVO, sociālajiem un reģionālajiem partneriem. Daļa VK ieteikumu jau ir ieviesta, bet vairums kā gūtās mācības no šī ES fondu apguves perioda (2004. – 2006.gads) ieviešami, plānojot līdzekļu apguvi nākamajā periodā no 2007. – 2013.gadam.
Viens no VK norādījumiem saistīts ar valsts valodas lietošanu un ES struktūrfondu plānošanas dokumentu juridisko statusu. 2004. – 2006.gada ES struktūrfondu apguves perioda plānošanas stratēģiskie dokumenti** 2003.gadā un 2004.gada pirmajā pusē izstrādāti angļu, nevis valsts valodā, ņemot vērā to, ka latviešu valoda vēl nebija ES oficiālā valoda, kā arī lai nodrošinātu izstrādāto dokumentu operatīvu saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Visa projektu konkursu dokumentācija – konkursu vadlīnijas – kas, izstrādājot projektu, nepieciešama pirmām kārtām, pieejama valsts valodā. Attiecībā uz 2007. – 2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu*** izstrādi VK ieteikumi jau ņemti vērā – visi dokumenti sagatavoti valsts valodā un tiks apstiprināti valdībā, pēcāk Eiropas Komisijā.
Valsts kontrole ziņojumā arī norādījusi, ka ES struktūrfondu VIS nedarbojas pilnā apmērā: sistēma nodrošina nepieciešamās atskaites – datu atlases veidus – par 47%, kā arī starpniekistitūcijas ir veidojušas paralēlas informācijas sistēmas datu uzkrāšanai. Finanšu ministrija atzīst, ka VIS izstrādes process bijis sarežģīts un laikietilpīgāks nekā sākotnēji plānots, jo VIS aptver 20 ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju datu glabāšanu un apstrādi. Datu ievade un uzkrāšana VIS tika uzsākta 2004.gadā, savukārt pie atskaitēm darbu plānots pabeigt 2006.gada laikā. Situācijai rasts risinājums ES struktūrfondu administrēšanai nepieciešamos datus ievadot starpniekinstitūciju lokālajās informācijas sistēmās, pēcāk tos automātiski pārnesot uz VIS. Starpniekinstitūciju sistēmas paralēli sniedz atbalstu katras institūcijas darba vadībai. Līdzīga pieeja datu uzkrāšanai tiks saglabāta arī nākamajā plānošanas periodā, kad par visu projektu ieviešanas datu uzkrāšanu atbildīgas būs starpniekinstitūcijas (ministrijas un to aģentūras), savukārt Finanšu ministrijas informācijas sistēmā tiks pārnesti tikai tie dati, kas nepieciešami, lai sekotu līdzi finanšu plūsmām, programmu ieviešanas progresam un uzskaitītu veiktās pārbaudes un kontroles. No šī perioda VIS nepieciešamie dati tiks pārnesti uz nākamā perioda VIS.
Viens no būtiskākajiem VK konstatējumiem - projektu vērtēšanā ne vienmēr tiek nodrošināta projektu savstarpēja salīdzināšana, atbalstu piešķirot labākajam pēc kvalitātes kritērija, bet gan tam projekta iesniegumam, kurš reģistrēts ātrāk. Atbildīgās ministrijas šādu projektu atlases kārtību 2004.gadā atzina par piemērotāko atbalsta sniegšanai lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Kārtības izvēle tika skaidrota ar to, ka dažādu nozaru projekti ir grūti salīdzināmi, to salīdzināšana radītu subjektīvas izvēles risku. Jāatzīst, ka projektu apstiprināšana rindas kārtībā ir pierādījis sevi kā atlases veids, kas prasa vismazāk laika no projekta iesniegšanas līdz apstiprināšanas brīdim, tādējādi ir izdevīgāks arī projektu pieteicējiem.
Šī projektu atlases kārtība analizēta gan Finanšu ministrijā, gan piesaistot nozaru ekspertus. Ņemot vērā ES struktūrfondu atbalsta pasākumu dažādību, secināts, ka atbalsta piešķiršana projektu iesniegšanas kārtībā būtu saglabājama tajos konkursos, kuros pieprasījums pēc atbalsta ir samērojams ar pieejamo finansējumu. Šāda kārtība veiksmīgi darbojas, piemēram, LIAA administrētajos uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta konkursos, uzņēmumu dalības starptautiskajās izstādēs konkursos.
Vienlaikus Finanšu ministrija piekrīt, ka nākotnē projektu atlasē lielāka uzmanība būtu jāpievērš kvalitatīvajiem kritērijiem un projektu savstarpējai salīdzināšanai. Jautājums ir īpaši aktuāls, tuvojoties nākamajam ES fondu apguves periodam, tādēļ nozaru ministrijas, ņemot vērā VK ieteikumus, tiks aicinātas par projektu izvērtēšanas kritēriju izvēli diskutēt un vienoties ar saviem sociālajiem, reģionālajiem un NVO partneriem.
Atzīmējot VK paustās bažas, ka atsevišķu ES struktūrfondu nacionālo programmu apstiprināšanā atlases kritērijiem bijis vien formāls raksturs, jānorāda, ka nozaru ministrijas veido nozares politiku, kuras sastāvdaļa ir arī nacionālās programmas un to atlases kritēriji. Uzsākot ES fondu administrēšanu 2004.gadā, darba grafiki bija ļoti saspringti, projektu atlases kritēriju un nacionālo programmu apstiprināšanas kalendārā secība ne vienmēr ir tikusi ievērota. Finanšu ministrija uzstās, lai turpmāk, izstrādājot projektu atlases kritērijus un atlasot nozaru projektus, ministrijas ievērotu skaidri noteiktu un caurredzamu kārtību.
Valsts kontrole arīdzan norādījusi uz vienu no sabiedrībā plaši diskutētiem jautājumiem – ES struktūrfondu administrēšanas smagnējumu: lēmumu pieņemšanā, t.sk. projektu izvērtēšanā iesaistītas daudz institūcijas, kas padara lēmumpieņemšanu lēnu. Pārbaudēs konstatētas arī pretrunas starp normatīvajiem aktiem – Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu – kas sarežģī struktūrfondu administrēšanu. Projektu atlases procesa paātrināšana un vienkāršošana ir bijusi viens no svarīgākajiem uzdevumiem, izstrādājot ES fondu ieviešanas sistēmu 2007.-2013.gadam, piemēram, vairs neparedzot projektu saskaņošanu fondu vadības komitejās un uzticot lēmumu pieņemšanu par projektu atbalstu vienai attiecīgās nozares starpniekinstitūcijai. Nepilnības normatīvajos aktos novērstas š.g. 1.janvārī, stājoties spēkā ES struktūrfondu vadības likumam.
No citiem VK izteiktajiem ierosinājumiem jāmin savlaicīga sabiedrības informēšana par 2007. – 2013.gada ES fondu finansējuma apguves uzsākšanu un nosacījumiem – kā stratēģijām**, kas nosaka atbalsta jomas un tām paredzētā finansējuma apmēru, tā arī Ministru kabineta noteikumiem, kuros daudz detalizētāk tiks noteikti katra konkursa ieviešanas nosacījumi – projektu izvērtēšanas kritēriji, atbalstāmās aktivitātes projekta ietvaros u.c.
Minētais ieteikums saskan ar Finanšu ministrijas nostāju. Jau no pirmās ES fondu plānošanas dokumentu izstrādes dienas Finanšu ministrija ir publiskojusi un informējusi sabiedrību par visiem pieejamajiem dokumentu projektiem. Savukārt detalizētu ES struktūrfondu ieviešanas nosacījumu 2007.-2013.gadam, kas tiks ietverti Ministru kabineta (MK) noteikumos, izstrādē nozaru ministrijām jāveic savlaicīgas un plašas konsultācijas ar sociālajiem, nevalstiskajiem un reģionālajiem partneriem. Pēc minēto MK noteikumu apstiprināšanas valdībā, projektu pieņemšana konkursos uzsākama pēc zināma „klusuma perioda” – laika, kurā visiem projektu pieteicējiem tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar atbalsta nosacījumiem.
Lai aizsāktu normatīvo aktu plašu un atklātu sabiedrisko apspriešanu un plašā sabiedrības lokā diskutētu par nākamā ES fondu plānošanas perioda nozīmīgāko normatīvo aktu – ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu 2007. – 2013.gadam – Finanšu ministrija 6.septembrī organizē likumprojektam veltītu konferenci – diskusiju.
Valsts kontrole ERAF, ELVGF un ZVFI projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmu izvērtēšanu veica Finanšu ministrijā kā ES struktūrfondu vadošajā iestādē, un starpniekinstitūcijās - Ekonomikas, Satiksmes, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministrijās, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, Lauku atbalsta dienestā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.
* -Llīdz 2006.gada 1.janvārim Latvija ES struktūrfondu projektiem piesaistījusi 69% no kopējā pieejamā finansējuma, Igaunija – 63%, savukārt Lietuva 48%. Projektu īstenotājiem Latvijā izmaksāti 14% no kopējā finansējuma, Igaunijā 20%, Lietuvā – 10%.
** - Vienotais programmdokuments 2004. – 2006.gadam, tam pakārtotais Programmas papildinājums.
*** - Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013.gadam, tam pakārtotās 3 operacionālās programmas: 1.”Cilvēkresursi un nodarbinātība”, 2.”Uzņēmējdarbība un inovācijas”; 3.”Infrastruktūra un pakalpojumi”.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece
Tālr: 7083880; 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
