2024.gada 29. oktobrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par katastrofu pārvaldības centru Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos un Tukumā būvniecības progresu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu”, kas sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par minēto katastrofu pārvaldības centru būvniecībā sasniegto progresu un tam paredzēto finansējumu.
Ievērojot to, ka katastrofu pārvaldības centru pilnvērtīga funkcionēšana nav iedomājama bez to atbilstošas aprīkošanas, 2024. gada 29. oktobra Ministru Kabineta sēdē tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas priekšlikums par finansējuma piešķiršanu attiecīgajam mērķim iekšlietu un veselības resoriem nepilnu 1,67 milj. eiro apmērā.
Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
Nacionālās drošības koncepcijā, kas 2023. gada 28. septembrī tika apstiprināta Saeimā, norādīts, ka Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas, un iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.
Koncepcijā noteiktas prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai, un viena no tām ir civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana, par kuru norādīts, ka nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā. Tas ietver reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbības un koordinācijas uzlabošanu. Tāpat, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, būtiski tiek uzlaboti dienestos nodarbināto darba apstākļi un darba drošība.
Jau ziņots, ka 9 katastrofu pārvaldības centru (katastrofu pārvaldības centri Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos) būvniecība tiek nodrošināta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem, lai veicinātu katastrofu pārvaldības pakalpojuma pieejamību vienlīdzīgā kvalitātē un ātrumā kā pilsētās tā lauku reģionos. Savukārt katastrofu pārvaldības centru būvniecība Tukumā tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem. Iepriekšējā periodā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai ir organizēti iepirkumi un noslēgti iepirkuma līgumi. Uz pašreizējo brīdi visos minētajos objektos ir noslēgušies projektēšanas darbi. Tāpat vairākos objektos aktīvi noris būvdarbi. Katastrofu pārvaldības centru būvniecību Daugavpilī, Madonā un Līvānos ir paredzēts pabeigt 2025. gada laikā, vienlaikus visu iepriekš norādīto objektu būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam. Turklāt vienlaikus ir paredzēta 24 ēku nojaukšana ar kopējo plānoto platību 12 668,9 m2.
Šis ir lielisks piemērs, kā tiek panākta sinerģija starp valsts un Eiropas Savienības finansējumu, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu mūsu valsts drošību.
Iekšlietu ministrija izsaka sirsnīgu pateicību Eiropas Komisijai par sniegto finansiālo atbalstu. Pateicoties Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumam, mēs varēsim būtiski uzlabot savu spēju reaģēt uz dažādām krīzēm, sākot no ugunsgrēkiem līdz pat tehnoloģiskām avārijām. Jaunie katastrofu pārvaldības centri nodrošinās ātrāku un efektīvāku palīdzību iedzīvotājiem visā Latvijā, stiprinot mūsu kopējo drošības sajūtu.
