Līdz šī gada februārim kopumā bijis stabils progress Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada perioda investīcijās. Tāpat 2023. gada 6. martā izsludināta pirmā jaunā 2021.–2027. gada perioda projektu iesniegumu atlase VARAM īstenotajam pasākumam pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošanai. Vienlaicīgi ES fondu jaunā 2021.–2027. gada perioda investīciju ieplūšana tautsaimniecībā un Atveseļošanas fonda (AF) ieviešana ir jāpaātrina, liecina otrdien, 21. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.
“Lai paātrinātu ekonomikas izaugsmi, intensīva un ilgtspējīga ES fondu investīciju ieplūšana tautsaimniecībā var dot nepieciešamo stimulu straujākai attīstībai. Publiskais finansējums var sniegt nozīmīgu devumu nacionālo un reģionālo mērķu sasniegšanai, veicināt nodarbinātību, attīstīt infrastruktūru un sekmēt uzņēmējdarbības vidi. Plānojot investīcijas, kritiski svarīgi ir mainīt mūsu domāšanu par ES fondiem no “apgūšanas” uz “investēšanu”, un pārvirzīt resursus no neproduktīvās ekonomikas uz produktīvo, jo augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumi ir pamats valsts izaugsmei un virzībai no attīstības un labklājības valsti,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Līdz 2023. gada 28. februārim īstenošanā ir 2434 projekti par gandrīz visu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardi eiro. Tajā skaitā pabeigti projekti par trešo daļu ES finansējuma ar vislielāko ieguldījumu videi draudzīgas ekonomikas, transporta, vides un izglītības jomās. Projektu īstenotājiem kopumā izmaksāti gandrīz 3,6 miljardi eiro, šī gada divos mēnešos 93 miljoni eiro. 2023. gadā projektu īstenotājiem plānots izmaksāt 528,8 miljonus eiro, savukārt 2024. gadā – 609,8 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka 2023. gads ir perioda noslēdzošais gads projektu īstenošanai ar ES fondu līdzfinansējumu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un citas ES fondu vadībā iesaistītās iestādes operatīvi veic riska vadības pasākumus, pēc nepieciešamības rodot individuālus risinājumus projektu pabeigšanai ar ES fondu līdzfinansējumu, pamatotos gadījumos īstenotājiem veicot atbalstāmas izmaiņas darbu apjomos, īstenošanas termiņos, kā arī izmantojot aizņemšanās iespējas u.c. risinājumus.
Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam, tādējādi noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas definēšanas posmu un dodot iespēju 5 miljardu eiro (4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma un 0,7 miljardi nacionālais finansējums) ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Šobrīd saskaņošanā ir MK noteikumu projekti 21 specifisko atbalsta mērķu/pasākumu īstenošanai. Atbilstoši atbildīgo iestāžu aktualizētajai informācijai, 2023. gadā plānots izsludināt investīciju (91 projektu iesniegumu) atlases par vairāk nekā pusi no pieejamā finansējuma, tas ir, par 2,8 miljardiem eiro labklājības, izglītības, veselības, uzņēmējdarbības, būvniecības un energoefektivitātes jomu pasākumos. Attiecīgi šogad atbildīgajām iestādēm jāmobilizē darbs pie investīciju nosacījumu izstrādes apstiprināšanai Ministru kabinetā.
No šī gada plānotajām projektu atlasēm kā nozīmīgākās izceļamas gada otrajā pusē plānotās ceļu infrastruktūras attīstībā par 335 miljoniem eiro un Rīgas ceļu infrastruktūrā par 86 miljoniem eiro, dzelzceļa infrastruktūras attīstībā par 265 miljoniem eiro, kā arī dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstībā par 94 miljoniem eiro, Paula Stradiņa slimnīcas infrastruktūras attīstībā par 151 miljonu eiro, ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībā par 105 miljoniem eiro.
Tāpat šogad iestādēm jāpabeidz (18 no 49) AF plānā noteikto 2022. gada rādītāju izpilde ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam, lai Latvija šī gada otrajā pusē varētu EK iesniegt nākamo un apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro saņemšanai. Vienlaikus līdz šī gada beigām iestādēm jāizpilda arī 2023. gada 34 rādītāji. Sākotnējo konsultāciju ietvaros, šī gada martā FM nosūtīja Eiropas Komisijai sadarbībā ar iestādēm sagatavoto AF plāna grozījumu priekšlikuma projektu par papildu 8,5 miljonu eiro mainīgās daļas un 123,79 miljonu eiro RePowerEU finansējuma izmantošanu.
Lai vecinātu ES fondu, AF un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna investīciju efektīvu īstenošanu tautsaimniecības izaugsmei Latvijā, 2023. gada 22. februārī izveidota ES fondu tematiskā komiteja finanšu ministra vadībā. Komitejas sēdē jau tika izskatīti jautājumi par ES investīciju paātrināšanu, EK iniciatīvas AF papildu piešķīrumam enerģētikas jomai sadaļu, sadārdzinājumiem nozīmīgos projektos u.c. jautājumi. Papildus tam FM piedāvās uzdevumus un disciplīnas principus investīciju paātrināšanai kārtējā pusgada ziņojumā MK, kā arī turpinās ik mēnesi informēt MK par ES fondu un AF būtiskajām aktualitātēm, nodrošinot operatīvo un politisko uzraudzību un nepieciešamības gadījumā lemjot par turpmāko rīcību.
Ikmēneša ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm ar datiem līdz 2023. gada 31. janvārim ir pieejams ES fondu mājaslapā.
