Īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās piedāvā valdībai
risinājumus izmaksu sadārdzinājuma segšanai ES fondu projektos
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK) 18.decembrī Ministru kabineta sēdē informēja valdību par izmaksu sadārdzinājumu Eiropas Savienības fondu projektos. Ministrs piedāvāja valdībai trīs scenārijus projektu sadārdzinājuma risināšanai.
Jau ziņots, ka 14.augusta Ministru kabineta sēdē N.Broks aicināja atbildīgos ministrus līdz š.g. 30.novembrim iesniegt pārskatus par to kompetencē esošajiem Eiropas Savienības fondu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) projektiem, kuros ir konstatēts izmaksu pieaugums, norādot to pabeigšanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu apjomu. Augustā tika lemts arī neuzsākt jaunus projektus pirms valdības lēmuma un sistemātiska izvērtējuma par papildu valsts budžeta finansējumu projektu pabeigšanai.
Īpašu uzdevumu ministrs ir apkopojis informāciju par saņemtajiem pārskatiem, saskaņā ar kuriem kopējais ES fondu projektu sadārdzinājums sastāda 52 miljonus latu, no tiem aptuveni 42 miljoni latu ir nepieciešamais valsts budžeta finansējums projektu sadārdzinājuma segšanai.
Izvērtējot ministru ziņojumos sniegto informāciju, N.Broks piedāvāja valdībai trīs iespējamos risinājumus:
papildus nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pilnā apjomā 42 miljonu latu apmērā;
daļēju valsts budžeta līdzdalību sadārdzinājuma segšanā;
valsts budžeta līdzekļi sadārdzinājuma segšanai netiek piešķirti.
"Uzskatu, ka valdība var sadārdzinājumu kompensēt tikai daļējā apmērā, kas atbilst vidējiem statistikas rādītājiem par sadārdzinājumu būvniecības un saistītajās nozarēs. Valdībai paaugstinātas inflācijas apstākļos nevajadzētu kompensēt nesamērīgus finansējumu pieprasījumus, kas pārsniedz vidējos nozares rādītājus tikai tāpēc, ka šis ir publiskais finansējums. Tai pat laikā šāds valdības lēmums ļautu īstenot jau uzsāktos un sabiedrībai nepieciešamos projektus, vienlaikus dodot skaidru signālu, ka ES fondi turpmāk nevar būt par avotu nesamērīga finansējuma pieprasīšanai", uzsver ministrs.
Valdībā tika atbalstīts otrais piedāvātais risinājums, kurš paredz no valsts budžeta daļēji segt sadārdzinājumu 17,5 miljonu latu apmērā.
Informāciju sagatavoja:
Agnese Beļkeviča
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
