Īpašu uzdevumu ministrs N.Broks aicina nepolitizēt un nesasteigt ES fondu sadali nākamajam 7 gadu periodam
Īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK) uzskata, ka sagatavošanās nākamajam ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves periodam (2007.-2013.g.) uzsākta veiksmīgi, Latvijai izvirzoties priekšgalā vairumam ES jauno un pat veco dalībvalstu. Tai pat laikā N.Broks uzsver, ka nākamie 7 gadi ir pietiekami ilgs un Latvijai nozīmīgs posms, tādēļ šī apjomīgā ES finansējuma plānošanā ļoti svarīgi ir nodrošināt kvalitāti, lai vēlāk - ieviešanas gaitā - nebūtu jālabo pieļautās kļūdas un jāmaina „spēles noteikumi”, kā tas nereti noticis līdz šim.
Pēdējā laikā masu medijos plaši tiek atspoguļoti dažādi, bieži vien pretrunīgi, valsts amatpersonu viedokļi, par ES fondu sadali, īpaši par t.s. Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto prioritāti „Policentriska attīstība”, kuras pamatmērķis ir veicināt vairāku attīstības centru izveidi Latvijā. N.Broks uzskata, ka līdzekļu sadalei ir jāatbilst ES Kohēzijas politikas plānošanas pamatprincipiem un tā nedrīkst tikt balstīta uz kāda politisko interešu realizāciju.
„Lai netiktu noraidīts Latvijas piedāvājums, par kuru diskusijas EK tiks uzsāktas jau šonedēļ, ir svarīgi, ka t.s. „attīstības centru” izvēle nacionālajā līmenī notiek pamatoti un argumentēti, pierādot, ka ieguldot ES naudu konkrētās Latvijas pilsētās (vai attīstības centros) tā dos maksimālo atdevi un būs izvēlēti labākie projekti,” uzsver Īpašu uzdevumu ministrs, kopumā piekrītot EK ierosinājumam, ka pamatā attīstības atbalsts jāvirza uz lielajiem attīstības centriem – lielajām pilsētām.
Īpašu uzdevumu ministrs uzsver, ka patreiz medijos izskanējušās ziņas ir tikai viedokļi un nevar būt pamatots kādu pilsētu pilnīgai izslēgšanai no iespējamā attīstības atbalsta.
Patreiz atbildība par „Policentriskas attīstības” prioritāti ir deleģēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM). N.Broks cer, ka ministrija spēs izstrādāt argumentētu un vispusīgu piedāvājumu Ministru kabinetam, kam jāapstiprina konkrēts finansējuma sadalījums. Svarīgi apzināties un atcerēties, ka šī ir ES nauda un galarezultātā par tās sadales pamatotību lems EK.
Īpašu uzdevumu ministrs uzskata, ka kopumā darbs jaunā ES fondu finansējuma perioda sagatavošanai noris atbilstoši sagatavotajam laika grafikam, tomēr ir svarīgi, lai sasteigta tempa dēļ nebūtu jāzaudē kvalitāte. Turpmākais 7 gadu finansējuma periods ir vairāk nekā divreiz garāks kā iepriekšējais, tādēļ pamatmērķis ir nodrošināt augstāku ES fondu apguves efektivitāti un pieejamību nākamajā periodā. N.Broks uzsver, ka viņa kā ministra darbības prioritātes būs darbs pie ES fondu administrācijas un procedūru vienkāršošanas, pieejamības un efektivitātes. Kā viens no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā ir atbilstoša juridiskā ietvara izstrāde.
No 2007.gada 1.janvāra ir sācies jauns ES fondu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) programmēšanas periods. Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kura ir iesniegusi EK plānošanas dokumentus – darbības programmas, kurās izklāstīts, kā Latvija plāno tuvākajos 7 gados sadalīt tai piešķirtos 4,5 miljardus eiro. EK jau ir sniegusi sākotnējos komentārus par darbības programmām, uz ko ministrijām un citām ES fondu īstenošanā iesaistītajām institūcijām ir jāgatavo atbildes.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece
Tālr: 7083880; 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
