Ministru kabinets 2016.gada 12.jūlijā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, kas nosaka, kā tiks īstenots Eiropas Sociāla fonda (turpmāk - ESF) atbalsts, lai Latvijā samazinātu jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.
2015.gadā Latvijā 9.9% jauniešu vecumā 18–24 gadiem bija tādi, kas pametuši izglītības procesu, nepabeidzot skolu un neiegūstot nekādu kvalifikāciju. Turklāt pēdējos gados šim rādītājam ir tendence nedaudz pieaugt. Lai mazinātu ar šo tendenci, ir paredzēts Eiropas Sociālā fonda atbalsts 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” ietvaros.
Šim mērķim kopumā plānoti nepilni 40 milj. eiro, no kuriem ESF līdzfinansējums 33,8 milj. eiro, bet nacionālais līdzfinansējums 5,97 milj. eiro apmērā. Apstiprinātie noteikumi paredz, ka atbalsts tiks veikts viena nacionāla mēroga projekta veidā.
Projektu no 2017. gada janvāra līdz 2022.gada decembrim īstenos Izglītības kvalitātes valsts dienests, sadarbībā ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm. Līdz ar to tiek plānots, ka 665 izglītības iestādes (75% no visām) būs nodrošinājušas sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai.
Plānotie preventīvie pasākumi ir iecerēti gan tiešajam atbalstam bērniem un jauniešiem, gan sistēmas izveidei, kas nodrošinātu, ka visos Latvijas reģionos tiek samazināts priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaits.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts, kas vērsts uz indivīdu, novirzāms skolēnam, kam novērojamas skolu pamešanas riska pazīmes. Piemēram, neattaisnota mācību kavēšana, grūtības mācību vielas apguvē, zemas sekmes, kā arī jauniešiem, kuri ir pakļauti apstākļiem, kas var veicināt mācību pārtraukšanas riska iestāšanos, piemēram - mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, vecāku ilgstoša prombūtne vai bērnu atstāšana novārtā. Individuālā atbalsta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi, kā arī profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi. Atbalsta ietvaros tiks nodrošinātas speciālistu konsultācijas, papildu nodarbības, kā arī materiālais atbalsts, lai jaunietis varētu apmeklēt skolu. Tiešajam atbalstam jauniešiem tiks atvēlēti apmēram 84% no kopējā plānotā finansējuma jeb 33.49 milj. EUR. .
Savukārt netiešajam atbalstam plānoti 16% no kopējām izmaksām jeb 6.31 milj. EUR, kas nodrošinās finansējumu vadlīniju un rekomendācijas, pedagogu profesionālajai pilnveidei, kā arī interaktīva rīka izstrādei, ar kura palīdzību tiks veikta priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku novērtēšana un vadīšana.
Šodienas situācijas analīze liecina, ka ir nepieciešamība gan uzkrāt papildu informāciju par mācību procesu - kavējumiem un to iemesliem, lai būtu iespējams analizēt un savlaicīgi diagnosticēt potenciālus mācību pārtraukšanas gadījumus, kā arī uzkrāt informāciju par skolas pamešanas faktu. gan arī pilnveidot normatīvo regulējumu, paredzot stiprināt atbildību un informatīvo saikni starp izglītības iestādi, pašvaldību un valsti.
Līdz ar to plānotā projekta ietvaros tiks veikta virkne preventīvo pasākumu, kas ļaus samazināt skolu pametušo gadījumu skaitu - izstrādātas valstī vienotas vadlīnijas un ieteikumus koordinētai risku mazināšanai pašvaldības un izglītības iestādes līmenī; regulāri apzināti mācību pamešanas riskam pakļautie jaunieši katrā izglītības iestādē un pašvaldībā, nodrošinot patiesu datu un regulāras informācijas apmaiņu skolas, pašvaldības un valsts starpā; kā arī pilnveidota skolas personāla kompetence darbam ar riska audzēkņiem, stiprinot skolas un vecāku sadarbību un savstarpēju uzticēšanos.
Preventīvo pasākumu ietvaros plānots arī veidot pašvaldībās labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām, iesaistot jauniešus, īpaši mācību pamešanas riskam pakļautos, jauniešu organizāciju darbībā. Tāpat arī projekta ietvaros plānots veicināt pašvaldības un izglītības iestāžu sadarbību ar krīzes centriem un vecāku organizācijām.
Lai nodrošinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas mazināšanu projekta sekmīgu uzsākšanu, Izglītības un zinātnes ministrijai ir izstrādājusi grozījumus trīs Ministru kabineta noteikumos, kuriem ir jāstājas spēkā līdz š.g. 1.septembrim:
MK 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”;
MK 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”;
MK 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.871 „Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība”.
Apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas noteikumi": http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40386828&mode=mk&date=2016-07-12
