Valdība atbalsta 162,8 miljonu eiro ES fondu finansējuma piešķiršanu mācību vides uzlabošanai.
Ministru kabinets 29. septembrī izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas nosacījumiem - plānoto laika grafiku, atbalstāmajām darbībām, kā arī apstiprināja stratēģiskos priekšatlases kritērijus vispārējās izglītības iestādēm, kurās pašvaldības varēs veikt investīcijas mācību vides uzlabošanai.
Ziņojumā ir iekļauti ilgās diskusijās ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Reģionālo attīstības centru apvienību tapušie stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) investīcijas paredzētas mācību vides modernizācijai, lai ieviestu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. ES fondu finansējums neaizstāj pašvaldību funkciju vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanā un atbilst nosacījumiem par ES fondu atbalstu valsts ekonomikas attīstībai.
Informatīvais ziņojums sniedz rūpīgu esošā situācijas analīzi vispārējās izglītības iestādēs, vērtējot to piepildījumu demogrāfisko tendenču kontekstā.
Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt – no 433 tūkst. 1995. gadā līdz 222 tūkst. 2014. gadā. Attiecīgi samazinājies arī izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras noslogojums. Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2015. gada 1. septembrī nacionālās nozīmes attīstības centros – deviņās pilsētās – atrodas 26% vispārējās izglītības iestāžu un tajā mācās 53% skolēnu. Reģionālas nozīmes attīstības centros – 21 pašvaldībā – atrodas 31% vispārējās izglītības iestāžu un tajās mācās 21% skolēnu, savukārt pārējā Latvijas teritorijā (89 pašvaldībās) izvietotas 43% vispārējās izglītības iestādes, kurās mācās 26% skolēnu.
Finansējumu vairāk nekā 162,8 miljonus eiro (t.sk. ERAF finansējumu gandrīz 138,4 milj. eiro un nacionālo līdzfinansējumu vairāk nekā 24,4 milj. eiro) plānots sadalīt, 68 390 000 eiro novirzot mācību vides uzlabošanai deviņās lielajās republikas nozīmes pilsētās, bet 94 420 957 eiro – vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai ārpus nacionālas nozīmes centriem.
Plānots, ka 2023. gadā būs 100 līdz 115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes, prioritāri paredzot modernu mācību vidi kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanai, – ergonomiskas mācību telpas, inovatīvi IKT risinājumi un moderni dabaszinātņu kabineti. Papildus mācību vides modernizācijai ERAF investīcijas varēs izmantot arī vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcu sakārtošanai. IZM ir aprēķinājusi, ka pēc projekta īstenošanas modernizēto infrastruktūru izmantos 45 600 skolēni.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa
prese@izm.gov.lv
Priekšatlases kritēriji skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu
Nacionālas nozīmes attīstības centros (9 republikas pilsētas):
valsts ģimnāzija un ģimnāzija – piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;
vidusskola – izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);
pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma.
Reģionālas nozīmes attīstības centros (21 pašvaldība):
valsts ģimnāzija un ģimnāzija – piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;
vidusskola – izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 (novados, kas veido ES ārējo robežu – vismaz 200) un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);
pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200 (novados, kas veido ES ārējo robežu – vismaz 150) un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma; ja pamatskola ir izveidota reorganizācijas rezultātā, pārveidojot vidusskolu par pamatskolu vai apvienojot divas izglītības iestādes, t.sk. ja šāda reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra;
sākumskola – izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra.
Ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (89 pašvaldības):
valsts ģimnāzija un ģimnāzija – piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;
vidusskola – izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM;
pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma;
sākumskola – izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada, veidojot stratēģisko partnerību ar citu blakus esošu pašvaldību.
