Izvērtē ES fondu ietekmi uz uzņēmējdarbību, izglītību, zinātni un nodarbinātību

Izvērtē ES fondu ietekmi uz uzņēmējdarbību, izglītību, zinātni un nodarbinātību

Trešdien, 11. maijā norisinājās Finanšu ministrijas (FM) organizēta Eiropa Savienības (ES) fondu 2004.-2006. gada perioda izvērtējuma konference, kurā tika prezentēts pēc FM pasūtījuma veikts izvērtējums par fondu ieguldījumu tādās tautsaimniecībai svarīgās jomās kā uzņēmējdarbība, nodarbinātība, izglītība un zinātne.

„Izvērtējums parāda, ka Latvija veiksmīgi apguvusi ES fondu līdzekļus šajās Latvijai svarīgajās tautsaimniecības jomās. Šobrīd esam stratēģiski nozīmīgā posmā, nodrošinot 2007. – 2013. gada perioda fondu ieviešanu un jau sākot formulēt nostādnes fondu apguvei pēc 2013. gada, tādēļ ir īpaši svarīgi atskatīties uz sasniegto ar mērķi uzlabot turpmāku ES fondu atbalsta kvalitāti un efektivitāti,” pauž  valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Izglītība un zinātne

No 2004. līdz 2008. gadam izglītībā un zinātnē ieguldīti 172 miljoni latu ES fondu finansējuma. No tiem zinātnes sektors saņēmis 47 miljonus latu (28%), bet lielākā daļa 60 miljonu latu apmērā (57%) ir piešķirta mūžizglītībai. Kopumā struktūrfondu ieguldījums izglītības un zinātnes attīstībā ir veidojis vidēji 264 latus uz vienu izglītojamo.

A.Antonovs ar gandarījumu informē, ka dabaszinātņu, matemātikas un informātikas priekšmetu kvalitātes uzlabošana vispārējā izglītībā ir struktūrfondu ieviešanas labākās prakses piemērs Latvijā - uzlabojušies skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos un starptautiskajās olimpiādēs.

Savukārt aprīkojuma un infrastruktūras izveide valsts pētniecības iestādēs pozitīvi ietekmējusi inovatīvu produktu radīšanu, jo Eiropas patentu iesniegumu skaits 2004. gadā bija vien 4 iesniegumi, bet 2009. gadā tas sasniedza jau 49 iesniegumus.

Pēc ekspertu vērtējumiem atbalsts lietišķajiem pētījumiem ir būtiski veicinājis zinātnes potenciāla attīstību, kura rezultātu varēs precīzi izmērīt aptuveni pēc pieciem gadiem. Lielākais ieguvums ir jaunas zinātnieku paaudzes veidošanās. Lai arī zinātniskā darbība koncentrējas Rīgā, taču pēdējos gados, pateicoties struktūrfondu atbalstam, būtiska loma ir arī Daugavpilij, Ventspilij, Jelgavai un Valmierai.

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbībā laika posmā no 2004. līdz 2008. gadam ieguldīti 400 miljoni latu ES fondu līdzekļu. No tiem 2/3 finansējuma ir piešķirtas lauksaimniecības un apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet trešais lielākais saņēmējs ir tirdzniecības sektora uzņēmumi.

A.Antonovs  uzsver, ka, salīdzinot ar jaunajām ES dalībvalstīm, Latvija procentuāli visvairāk no kopējā fondu finansējuma piešķīrusi uzņēmējdarbības atbalstam. Saņemtais finansējums uzņēmējiem palīdzējis apgūt jaunus tirgus un radīt jaunus produktus, mazākam skaitam uzņēmumu tas palielinājis ražošanas un pārdošanas apjomu.

Viens ES finansējuma ieguldītais lats uzņēmējdarbībā radījis 1,65 latu pieaugumu Latvijas iekšzemes kopproduktā, un kopumā struktūrfondi reģionālā griezumā ir tikuši piešķirti ļoti veiksmīgi, jo katra reģiona ietvaros saņemtais finansējuma apjoms atbilst tajā esošo uzņēmumu īpatsvaram.

Svarīgi, ka fondu atbalsts veicinājis apgrozījumu 20 % uzņēmumu, peļņu 16 % uzņēmumu un darbinieku skaita pieaugumu 10 % Latvijas uzņēmumu. Kopējais inovāciju atbalstam novirzītais struktūrfondu finansējums bijis 17,73 miljoni latu. Inovāciju radīšana uzņēmumos lielākoties finansēta lauksaimniecībā un apstrādes rūpniecībā, piemēram, tādās nozarēs kā zāģēšana, ēvelēšana, namdaru, galdniecības un koka izstrādājumu ražošana, tekstilmateriālu aušana, virsdrēbju ražošana, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana.

Nodarbinātība

Struktūrfondu ieguldījums 2004. – 2008. gadā aktivitātēs, kas tieši ietekmējušas nodarbinātību, bijis aptuveni 91 miljons latu, savukārt 372 miljoni latu ieguldīti infrastruktūras, uzņēmējdarbības, tehnoloģiju, lauku un zivsaimniecības attīstībā - aktivitātēs, kas netieši ietekmējušas nodarbinātību.

Izvērtējuma rezultāti uzrāda, ka nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis no 56% 2004. gadā līdz 63% 2008. gadā. Ieguvumi no nodarbinātības veicināšanas tautsaimniecībā vairāk nekā trīs reizes pārsniedz ieguldīto struktūrfondu finansējumu - katrs nodarbinātības veicināšanā ieguldītais lats radījis 3,35 latu atdevi tautsaimniecībā, kas uzskatāms par augstu ieguldījumu efektivitātes rādītāju.

Mērķa grupās vislielākais struktūrfondu atbalsts sniegts bezdarbniekiem, piemēram, laika periodā no 2004.- 2009. gadam apmācīti 80 tūkstoši bezdarbnieku, kā arī komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācēju.

FM pasūtīto izvērtējumu veikuši trīs neatkarīgi izvērtētāji – uzņēmējdarbības jomas izvērtējuma autors ir uzņēmums SIA „Baltijas Konsultācijas”, nodarbinātības jomas izvērtējumu veica SIA „DEA Baltika”, savukārt izglītības jomas izvērtējumu veica SIA „IS Consulting”.

Konferencē piedalījās pārstāvji no ES fondu vadošās iestādes Latvijā Finanšu ministrijas, ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas.

Papildu informācija (darba kārtība, prezentācijas) par konferenci