Eiropas finansējuma piesaiste būtiski uzlabos vides kvalitāti un iedzīvotāju dzīves apstākļus Krāslavā
Jau otro gadu Krāslavas novadā sekmīgi turpinās apjomīgā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas baseinu pašvaldībās, II kārta, (Krāslavas pilsēta) īstenošana. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Tā ietvaros tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un ūdens atdzelžošanas stacija, kā arī rekonstruēti esošie un būvēti jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli vairāk nekā 43 km garumā.
„Krāslava ir ieguvusi veiksmīgu pieredzi Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē. Jau 2001.-2003.gadā Krāslavā tika realizēti ūdenssaimniecības projekti ar Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Pašreizējais projekts ir likumsakarīgs turpinājums jau iesāktajam, kas kopumā būtiski uzlabos vides kvalitāti un iedzīvotāju dzīves apstākļus Krāslavas pilsētā,” pārliecināts Vides ministrs R.Vējonis.
Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošanu un paplašināšanu Krāslavā veic SIA „BĀRA” saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu. „Pozitīvi vērtējams tas, ka pašvaldība atrada iespēju savu finansiālo ieguldījumu 1,94 miljonu latu apmērā izdalīt aktivitāšu uzsākšanas sākuma posmā, vēl pirms civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar Vides ministriju. Tas deva iespēju paātrināt naudas plūsmu un nodrošināt savlaicīgu projekta apguvi,” stāsta SIA „Krāslavas ūdens” valdes priekšsēdētājs B.Magidas. „Atzinīgi vērtējama arī būvuzņēmēja SIA "BĀRA" pieredze, kas atrada iespējas piesaistīt bankas līdzekļus darbu veikšanas finansēšanai sākuma posmā. Uz civiltiesiskā līguma noslēgšanas dienu aktivitātes ietvaros bija izbūvēti jau vairāk nekā 60% no paredzētām inženierkomunikācijām, šobrīd izbūvēti vairāk nekā 97% no paredzētām inženierkomunikācijām. Būvdarbus paredzēts pabeigt 2009. gada augustā.”
Pirms projekta realizācijas sākuma pieslēgumi centralizētajai ūdensapgādes sistēmai bija pieejami 81% iedzīvotājiem, savukārt, sadzīves kanalizācijas tīkliem - tikai 59%. Tādi individuālie notekūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājumi kā nosēdbedres un septiķi ir risks grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumam. Izbūvējot jaunos kanalizācijas tīklus, uz doto brīdi notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība nodrošināta 905 pieslēgumiem, kas jau būtiski samazina vides piesārņojumu. Daļa iedzīvotāju jau pieslēgušies esošajiem tīkliem un izmanto kanalizācijas pakalpojumus, daļa iedzīvotāju šo iespēju varēs izmantot tikai pēc jauno NAI nodošanas ekspluatācijā. Vides piesārņojums Iedzīvotājiem slēdzot vietējās izsmeļamās kanalizācijas aku bedres, uzlabojusies gaisa kvalitāte un likvidētas smakas. Projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta pazemes ūdeņu aizsardzība pret potenciālajiem piesārņojuma draudiem.
Individuālās ūdensapgādes avoti pilsētā ir pakļauti piesārņojuma riskam. Līdz ar veco, azbestcementa, ķeta un tērauda ūdensvada cauruļu nomaiņu pret jaunām, polietilēta caurulēm, būtiski uzlabojušies ūdensapgādes pakalpojumi Krāslavas pilsētā. Projekta ietvaros centralizēti ūdensapgādes pakalpojumi tiks nodrošināti 97% iedzīvotāju. Sekmīgi pabeigti ūdensvadu cauruļvadu izbūves darbi zem tilta konstrukcijām pāri Daugavas upei un veikta hidrauliskā pārbaude.
Nevienmērīgā reljefa dēļ Krāslavā izbūvētas 15 jaunas, rūpnieciski ražotas pazemes tipa kanalizācijas sūkņu stacijas ar visiem nepieciešamajiem elementiem.
Krāslavas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecību veic būvuzņēmējs A/S „Per Aarsleff ". Tiek veikta 2 jaunu pazemes ūdens rezervuāru izbūve ar kopējo tilpumu 1000 m3 (katrs 500 m3). Uzsākta jaunas otrā pacēluma sūkņu stacijas izbūve pie jaunās ūdens atdzelžošanas stacijas maksimālajai ūdens patēriņa plūsmai 37,1 l/s un ūdenstorņa Latgales ielā rekonstrukcija, uzstādot jaunu rezervuāru ar tilpumu 150 m3. Tiks atjaunotas arī būvkonstrukcijas.
Tāpat likvidētas un tamponētas 4 nākotnē neizmantojamās artēziskās akas, kuras bija risks gruntsūdeņu piesārņošanai no virszemes noteces. Veikta arī 4 esošo urbumu rekonstrukcija, kas palielinās aku lauka maksimālo ražību.
Šī gada maijā uzsākta jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) izbūve, ko arī izpilda A/S „Per Aarsleff. NAI izbūve ietver gan priekšattīrīšanas un bioloģiskās attīrīšanas blokus, fosfora ķīmiskās atdalīšanas iekārtas, notekūdeņu izlaidi Daugavā un asenizācijas atkritumu pieņemšanas staciju, dūņu mehāniskās atūdeņošanas ierīces, dūņu uzglabāšanas un kompostēšanas laukus, ēkas, gan citus nepieciešamos būvdarbus un aprīkojumu, lai NAI varētu attiecīgi darbināt, apkalpot un tām piekļūt. NAI būvniecību plānots pabeigt 2010. gada rudenī. Vecās attīrīšanas iekārtas ir kalpojušas vairāk kā 30 gadus un neatbilst mūsdienu prasībām.
Sīkākai informācijai:
Valentīna Kursīte
SIA “Krāslavas ūdens” projekta koordinatore
Tālr. 65622742, 29526067, e-pasts: kraslavasudens@apollo.lv
Janīna Šnepste
Vides ministrijas Projektu ieviešanas departaments
Tālr.67026486, e-pasts: janina.snepste@vidm.gov.lv
Uzziņai:
Civiltiesiskais līgums par projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas baseinu pašvaldībās, II kārta ( Krāslavas pilsēta)” starp Vides ministriju, SIA „Krāslavas ūdens” un Krāslavas novada domi tika parakstīts 2008. gada 28.oktobrī.
Projekta mērķis ir ūdensapgādes pakalpojumu drošība un Eiropas Savienības un Latvijas standartiem atbilstošas kvalitātes dzeramā ūdens piegādes nodrošināšana, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana, ūdens zudumu samazināšana, vidē novadītā piesārņojuma apjoma samazināšana.
Projekta kopējās izmaksas ir 15,21 miljons latu, no tām 10,45 miljonus latu līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 484,02 tūkstošus latu sedz no valsts budžeta, savukārt, Krāslavas novada dome un SIA „Krāslavas ūdens” iegulda attiecīgi 1,94 miljonus latu un 2,33 miljonus latu.
Projekta ietvaros Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un valsts budžeta finansējuma saņēmējs ir Ilūkstes novada SIA „Krāslavas ūdens”. LR Vides ministrija nodrošina projekta administratīvo, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību. Vairāk informācijas par šo projektu un citiem līdzīgiem projektiem citviet Latvijā var atrast Vides ministrijas mājas lapas sadaļā „Fondi un investīcijas”:
http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=7524
Ieguldījums Tavā nākotnē!
