Salaspilī atklās rekonstruētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Ceturtdien, 2.jūlijā, plkst.10:00 Salaspils lauku teritorijā, Attīrīšanas iekārtās 1 notiks rekonstruēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) svinīga atklāšana. Pasākums norisināsies Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros un tajā piedalīsies vides ministrs Raimonds Vējonis un Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme.
Atbilstoši ES direktīvām un LR normatīvo aktu prasībām, bija nepieciešams rekonstruēt vecās Salaspils NAI, tādējādi uzlabojot un optimizējot attīrīšanas procesu.
Līdz ar jauno NAI rekonstrukciju Salaspilī tiks samazināta neorganisko slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācija notekūdeņos, uzlabota notekūdeņu izplūdes kvalitāte, aizsargāta ūdens kvalitāte saņēmējupē – Daugavā, kā arī uzlabota attīrīšanas procesā radušos dūņu apstrāde. Vienlaikus, par 50% samazināts elektroenerģijas patēriņš.
Rekonstruētajās NAI iekārtas darbosies automatizēti, izmantojot uzraudzības vadības un datu ievākšanas sistēmu SCADA. Salaspils NAI rekonstrukcijas līguma ietvaros tika izbūvēta jauna notekūdeņu ieplūdes kamera, izprojektēta un uzbūvēta jauna mehānikas ēka, selektora tvertne, bioloģiskās attīrīšanas tvertnes, otrējie nostādinātāji, jauna iekšējā notekūdeņu sūkņu stacija, jauna septisko dūņu pieņemšanas stacija, kā arī recirkulācijas un lieko dūņu sūkņu stacija. Izbūvēts arī jauns avārijas apvedkanāls papildplūsmai >500 m3/h, ar pārplūdes kameru. Laboratorijā uzstādīts speciāls aprīkojums, ar kuru būs iespējams precīzi noteikt ūdens ķīmisko sastāvu un uzraudzīt notekūdeņu attīrīšanas procesu.
NAI izbūves darbus 4,05 miljonu eiro (2,85 miljonu latu) apmērā veica A/S „Per Aarsleff” saskaņā ar 2006.gada augustā noslēgto būvdarbu līgumu.
Jau kopš 2005.gada Salaspils novada dome un tiešais Kohēzijas fonda atbalsta saņēmējs Pašvaldības SIA “Valgums-S” piedalās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” realizācijā Salaspilī. Projekta ietvaros 2006.gadā Salaspilī piegādāts īpašs aprīkojums neuzskaitītā ūdens samazināšanas programmai 18 Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās, šī gada jūnijā pabeigta divus gadus ilgusī Salaspils ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, kuras ietvaros kopumā izbūvēti 12,7 km ūdensvada, 10,3 km kanalizācijas tīklu un piecas kanalizācijas sūkņu stacijas. Tāpat līdz šī gada beigām plānots pabeigt arī jaunās Salaspils dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūvi un Ķesterciema un Saulkalnes ūdenstorņu rekonstrukciju.
Papildu informācijai:
Maruta Sbitņeva,
Vides ministrijas
Projektu ieviešanas departamenta
Ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas
projektu vadītāja, tālr. 67026911,
e-pasts: maruta.sbitneva@vidm.gov.lv vai
Edīte Zviedre,
Pašvaldības SIA „Valgums-S”
projektu vadītāja,
tālr. 67944694, e-pasts: pv@valgums-s.apollo.lv.
Salaspils ir viena no astoņpadsmit projektā „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus. Projekts tiek īstenots arī Valmierā, Ogrē, Līvānos, Cēsīs, Salacgrīvā, Alūksnē, Limbažos, Preiļos, Valkā, Smiltenē, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Priekuļos, Dagdā, Ķegumā un Cesvainē.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū.
Projekta rezultātā tiks uzbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas 3 esošās, atjaunoti un apmēram par 48 km paplašināti 6% ūdensapgādes tīklu, izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās, kā arī atjaunoti un apmēram par 68 km paplašināti 8% kanalizācijas tīklu.
Visa projekta kopējās attiecināmās izmaksas (izmaksas bez PVN) ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija.
