Salaspilī noslēdzas apjomīgi ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanas un rekonstrukcijas darbi
Ceturtdien, 25.jūnijā Salaspilī noslēgusies līguma “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Salaspilī” izpilde. Līguma ietvaros divu gadu laikā kopumā izbūvēti 12,7 km ūdensvada, 10,3 km kanalizācijas tīklu un piecas kanalizācijas sūkņu stacijas. Darbi veikti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros, un to kopējās izmaksas ar PVN ir 6,13 miljoni eiro (4,31 miljons latu).
Minētā līguma ietvaros vakar, 25.jūnijā nodoti ekspluatācijā 9244,09m ūdensvada un 6230,54m pašteces kanalizācijas tīklu, tai skaitā 988,02m kanalizācijas spiedvadu tīklu. Izbūvētas arī trīs kanalizācijas sūkņu stacijas Krasta-Dzērveņu ielas rajonā, Saules ielā un Ķiršu ielā, Salaspilī. Tādējādi infrastruktūra uzlabota Krasta-Botāniķu ielas, Dienvidu-Miera ielas, Saules-Gaismas ielas un Ķiršu-Dārzu ielas rajonos, Salaspilī. Darbus veica Energobūvmontāžas SIA „Remus” un to kopējā vērtība ar PVN sastāda 3,56 miljonus eiro (2,50 miljonus latu).
Jau ziņots, ka šī gada 26.maijā nodoti ekspluatācijā vēl 3454,32m ūdensvada un 4104,69m kanalizācijas tīkli, tai skaitā 1393,90m kanalizācijas spiedvads. Infrastruktūra uzlabota sekojošos pilsētas rajonos – Raiņa, Budeskalna, Ķesterciema rajoni Salaspils pilsētā un kanalizācijas tīklu posms no kanalizācijas sūkņu stacijas Nometņu ielā līdz Salaspils notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Līguma ietvaros izbūvēti arī māju pieslēgumi maģistrālajiem tīkliem. Būvdarbus veica Konsorcijs „AS „Aspi”/SIA „Nordecon Infra”/SIA „Kulk”” un to kopējās izmaksas ar PVN bija 1,91 miljoni eiro (1,34 miljonus lati).
Savukārt, 2008.gada aprīlī ekspluatācijā tika nodotas AS „Venceb” izbūvētās kanalizācijas sūkņu stacijas Nometņu ielā un Lauku ielā. Būvniecība kopumā izmaksāja 666,44 tūkstošus eiro (468,38 tūkstošus latu) ar PVN.
Jau kopš 2005.gada Salaspils novada dome un tiešais Kohēzijas fonda atbalsta saņēmējs Pašvaldības SIA “Valgums-S” piedalās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” realizācijā Salaspilī. Projekta ietvaros 2006.gadā Salaspilī piegādāts īpašs aprīkojums neuzskaitītā ūdens samazināšanas programmai 18 Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās, jūlijā tiks atklātas rekonstruētās Salaspils notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un līdz šī gada beigām plānots pabeigt arī jaunās Salaspils dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūvi, kā arī Ķesterciema un Saulkalnes ūdenstorņu rekonstrukciju.
Papildu informācijai: Maruta Sbitņeva, Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta Ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas projektu vadītāja, tālr. 67026911, e-pasts: maruta.sbitneva@vidm.gov.lv vai Edīte Zviedre, Pašvaldības SIA „Valgums-S” projektu vadītāja, tālr. 67944694, e-pasts: pv@valgums-s.apollo.lv.
Informācijai:
Salaspils ir viena no astoņpadsmit projektā „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus. Projekts tiek īstenots arī Valmierā, Ogrē, Salaspilī, Cēsīs, Salacgrīvā, Alūksnē, Limbažos, Preiļos, Līvānos, Valkā, Smiltenē, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Priekuļos, Dagdā, Ķegumā un Cesvainē.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū.
Projekta rezultātā tiks uzbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas 3 esošās, atjaunoti un apmēram par 48 km paplašināti 6% ūdensapgādes tīklu, izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās, kā arī atjaunoti un apmēram par 68 km paplašināti 8% kanalizācijas tīklu.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (izmaksas bez PVN) ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija.
