Smiltenē atklās rekonstruētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Piektdien, 3.jūlijā, plkst.13:00 Smiltenes novada Brutuļos notiks rekonstruēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) svinīga atklāšana. Pasākums norisināsies Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros un tajā piedalīsies vides ministrs Raimonds Vējonis un Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme.
Rekonstruētās Smiltenes NAI atbilst visām ES direktīvām un LR normatīvo aktu prasībām, to projektētā jauda ir 2200 m3/dnn. Smiltenes notekūdeņi tajās tiks attīrīti bioloģiskās attīrīšanas procesā, kas balstīts uz zemas jaudas aktīvo dūņu apstrādi. Iekārtas darbosies automatizēti, izmantojot pārraudzības, vadības un datu ievākšanas sistēmu SCADA.
Līdz ar jauno NAI rekonstrukciju Smiltenē ir optimizēts notekūdeņu attīrīšanas process, uzlabota attīrīšanas procesā radušos dūņu apstrāde, kā arī ievērojami uzlabota notekūdeņu izplūdes kvalitāte saņēmējupē – Abulā.
Smiltenes NAI rekonstrukcijas līguma ietvaros tika rekonstruēta kanalizācijas sūkņu stacija, izbūvēta jauna notekūdeņu ieplūdes kamera un jauna priekšattīrīšanas ēka, kur uzstādīts smilts un tauku ķērājs, ierīkotas divas automātiskās smalkās redeles un uzstādīti gaisa pūtēji. Tāpat izbūvētas jaunas bioloģiskās attīrīšanas tvertnes un otrējie nostādinātāji, ierīkoti jauni recirkulācijas un lieko dūņu sūkņi, uzstādītas dūņu blīvēšanas un atūdeņošanas iekārtas, kā arī rekonstruēti esošie dūņu lauki un izbūvēta septisko dūņu pieņemšanas kamera ar tilpumu 10m3. Tāpat izbūvēts jauns apvedkanāls 100 m3/h plūsmai, ārkārtas ekstremālai pieplūdei, kā arī visi jaunā procesa cauruļvadi un jaunas gaisa padeves, dūņu, kanalizācijas, drenāžas un ūdens padeves līnijas. Rekonstruētas arī administrācijas-laboratorijas telpas. Laboratorijā uzstādīts speciāls laboratorijas aprīkojums, ar kuru būs iespējams precīzi noteikt ūdens ķīmisko sastāvu un uzraudzīt notekūdeņu attīrīšanas procesu.
NAI izbūves darbus par 2,66 miljoniem eiro (1,87 miljoniem latu) veica līgumsabiedrība „Water-Preseco-EKO” saskaņā ar 2007.gada jūnijā noslēgto būvdarbu līgumu.
Projekta ietvaros 2006.gadā Smiltenē piegādāts īpašs aprīkojums neuzskaitītā ūdens samazināšanas programmai 18 Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās un 2008.gada sākumā pabeigta Smiltenes ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, kuras ietvaros izbūvēts ūdensvads Daugavas ielā, ūdensvads un spiediena paaugstināšanas stacija Raiņa ielā, ūdensvads ar upes šķērsojumu un sūkņu stacija Dakteru ielā, kā arī kanalizācijas tīkli Dzirnavu, Daugavas, Raiņa un Mētru ielās, kanalizācijas spiedvads un sūkņu stacija Daugavas ielā, kanalizācijas spiedvads ar upes šķērsojumu un sūkņu stacija „Kalnmuiža” Valkas ielā, Smiltenē. Tāpat šogad tiks pabeigta arī jaunās Smiltenes dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūve.
Papildu informācijai:
Maruta Sbitņeva,
Vides ministrijas
Projektu ieviešanas departamenta
Ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas
projektu vadītāja, tālr. 67026911, e-pasts: maruta.sbitneva@vidm.gov.lv vai
Raitis Melderis,
Smiltenes pilsētas pašvaldības
SIA „Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde”
valdes priekšsēdētājs,
tālr.64707062, 29173265,
e-pasts: nkup@apollo.lv.
Smiltene ir viena no astoņpadsmit projektā „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus. Projekts tiek īstenots arī Valmierā, Ogrē, Līvānos, Cēsīs, Salacgrīvā, Alūksnē, Limbažos, Preiļos, Valkā, Salaspilī, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Priekuļos, Dagdā, Ķegumā un Cesvainē.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū.
Projekta rezultātā tiks uzbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas 3 esošās, atjaunoti un apmēram par 48 km paplašināti 6% ūdensapgādes tīklu, izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās, kā arī atjaunoti un apmēram par 68 km paplašināti 8% kanalizācijas tīklu.
Visa projekta kopējās attiecināmās izmaksas (izmaksas bez PVN) ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija.
