Konstruktīvu dialogu ar NVO ES fondu jautājumos Finanšu ministrija sagaida arī turpmāk
25.janvārī Finanšu ministrijā tiekoties ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, tika panākta vienošanās iestrādāt vairākus būtiskus NVO priekšlikumus ES fondu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) stratēģijas 2007. – 2013.gadam daļā, kā arī turpināt konstruktīvu dialogu fondu trīs rīcības plānu (jeb operacionālo programmu) izstrādāšanā.
NVO pārstāvji piedāvāja ES fondu apguves stratēģijas daļu – Nacionālo stratēģisko ietvardokumentu 2007. – 2013.gadam* – papildināt, atbalstu paredzot arī nodarbināto izglītībai un tālākizglītībai, jauniešu neformālajai izglītībai, gaisa kvalitātes aizsardzības jautājumiem un lielākas lomas piešķiršanai tieši pašvaldībām ar izglītību saistītu projektu īstenošanā.
„Ministru kabinetā, kurā stratēģija tiks skatīta 31.janvārī, rosināsim minētos priekšlikumus dokumentā iekļaut,” sanāksmē uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis. „Precizēsim stratēģijā uzsvarus no bezdarbnieku apmācības uz nodarbināto kvalifikācijas celšanu”.
„ES fondu apguves stratēģija 2007. – 2013.gadam atbilstoši svarīgākajam valsts politikas plānošanas dokumentā – Nacionālajā attīstības plānā (NAP) – noteiktajām prioritātēm paredz 53% no kopējā struktūrfondu līdzekļu apjoma ieguldīt izglītības, zinātnes un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas atbalstam,” sanāksmē uzsvēra A.Ūbelis, paužot neizpratni par Eiropas Kustības Latvijā izteikto provokatīvo piedāvājumu atsevišķa fonda, proti, Eiropas Sociālā fonda (ESF) piešķīrumu 2007. – 2013.gadam palielināt no 10% uz 35% no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma.
„Ja, tēlaini runājot, sociālo fondu pielīdzinām skrūvgriezim, reģionālās attīstības fondu āmuram un kopējo ES fondu apguves stratēģiju – mājai, kas jāuzbūvē, tad nav atšķirības, cik reizes uzsitot ar āmuru vai izmantojot skrūvgriezi, sasniedzam galveno mērķi – uzbūvējam māju,” norādīja A.Ūbelis, uzsverot, ka „fondi – tiklab ESF kā ERAF ir tikai instrumenti šai stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai. Sadalījums starp fondiem nav principiāls, principiāls ir finansējuma sadalījums starp nozarēm”.
Sanāksmē tika pārrunāti arī citi konstruktīvi priekšlikumi, kuru detalizācijas pakāpe atbilst ES fondu operacionālajai jeb rīcības, nevis stratēģijas daļai, kādēļ tika panākta vienošanās sadarbību turpināt izstrādājot ES fondu apguves rīcības daļu – 3 operacionālās programmas.
NVO pārstāvji pauda bažas, ka ES fondu apguves rīcības daļa jeb trīs operacionālās programmas tiek izstrādātas ministrijās bez sadarbības ar nevalstisko sektoru.
„Finanšu ministrija ir saņēmusi tikai pirmos nozaru ministriju priekšlikumus jeb viedokļus par to, kas būtu iekļaujami šajā rīcības daļā,” uzsvēra A.Ūbelis un norādīja, ka pirms operacionālo programmu pabeigšanas tās aptuveni 2 mēnešus tiks vētītas NAP izstrādes darba grupās, kur darbojas gan eksperti, nevalstiskā sektora gan valsts institūciju pārstāvji. Pēc šī darba paveikšanas varēsim kopīgi atgriezties arī pie ES fondu apguves stratēģijas precizēšanas tai skaitā arī finansējuma sadalījuma.
Sanāksmē sabiedriskās politikas centru „Providus” pārstāvēja Karīna Janova un Lolita Čigāne, Eiropas Kustību Latvijā tās prezidents Andris Gobiņš, Latvijas Pieaugušo izglītības asociāciju Ingrīda Mikiško, savukārt Latvijas Zaļo kustību – Alda Ozola Matule.
Plānots, ka ar NAP rīcības daļu saskaņotas ES fondu operacionālās programmas tiks apstiprinātas marta beigās.
*-Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments = 2007.–2013.gada ES fondu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) apguves stratēģijas daļa, kas ir ekvivalents 2004.–2006.gada struktūrfondu apguves stratēģiskajam dokumentam – vienotajam programmdokumentam. Detalizēti ES fondu ieviešanas jomas un tām paredzētais finansējuma sadalījums tiks noteikts trīs ES fondu rīcības plānos (operacionālajās programmās).
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
FM ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļa
Tālr: 7083880; 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
