11.novembrī Valmieras rajona Dikļu pilī uz ceturto sēdi sanāca ES struktūrfondu uzraudzības komiteja (UK). Atklājot UK sanāksmi, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks un komitejas vadītājs A.Ūbelis norādīja, ka šajā komitejā varam atskatīties uz paveikto darbu un pirmo reizi faktiski skatīt vienotā programmdokumenta (VPD)īstenošanas progresu, salīdzinot ar iepriekšējo UK pirms četriem mēnešiem, kā arī noteikt turpmākos veicamos uzdevumus.
Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis M.Bešels (M.Beschel) norādīja, ka UK ir nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību sekot SF apguvei, kā arī vērā ņemams dažādu iesaistīto pušu forums, kurā gūt viedokli par vislabāko un efektīvāko SF īstenošanu. EK pārstāvis arī atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegto progresu programmas uzsākšanā, ņemot vērā salīdzinoši īso laika posmu, kāds pagājis pēc brīža, kad EK apstiprināja VPD š.g. jūnijā.
Latvijas attīstības plāna aktivitāšu statuss oktobrī
Patlaban no 83 struktūrfondos paredzētajām aktivitātēm aktīva darbība jau notiek 35 (ir izsludināta vai arī jau noslēgusies projektu pieteikumu pieņemšana, apstiprināti projekti, sākta projektu īstenošana). Šīs 35 aktivitātes aptver 51% no pieejamā sabiedriskā (SF un nacionālā) finansējuma, jeb 262 miljoni latu. Šeit būtiska būs projektu atlase, līgumu slēgšana un ātra īstenošanas uzsākšana, stingri pieturoties pie nospraustā laika grafika.
Vislielākā aktivitāte un ieinteresētība ir bijusi no lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, zivsaimniekiem un privātuzņēmējiem. To var viegli izskaidrot – lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem jau bija iespēja “trenēties” ES līdzekļu apguvē, izmantojot savā attīstībā ES pirmsiestāšanās programmas SAPARD līdzekļus.
Taču Latvijas valsts ir ieinteresēta, lai tiktu attīstītas ne tikai nosacīti “tradicionālās” aktivitātes. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš un jāaicina uzņēmēji izmantot cita veida iespējas, kas varbūt uzreiz nedod tūlītēju taustāmu labumu, bet noteikti atmaksāsies ilgākā laikā un veidos pavisam cita veida pamatus Latvijas tautsaimniecībai. Piemēram, ja līdzekļi tiktu izmantoti inovācijas jomā. Struktūrfondi paredz šāda veida atbalstu Latvijas uzņēmējiem.
Vēl 33 aktivitātēm par 188 miljoniem latu, jeb 36% no kopējā sabiedriskā finansējuma notiek sagatavošanās darbi un tuvākajā laikā tiks uzsākta projektu pieņemšana. Tās ir aktivitātes, kas paredz lielu infrastruktūru projektu realizācijas uzsākšanu pašvaldībās. Šie projekti nesīs labumu daudz lielākai sabiedrības daļai un atstās būtisku iespaidu uz tālāko novada attīstību. Piemēram, sakārtota vides infrastruktūra kādā no pašvaldībām var būt viens no galvenajiem stimuliem, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību tajā. Tieši SF investīciju sabiedriskajā infrastruktūrā ieviešanas uzsākšana var tikt uzskatīta par vienu no galvenajām prioritātēm nākamajam pusgadam. Šādu projektu realizācijā būs nepieciešama aktīva pašvaldību rīcība.
Diemžēl 15 aktivitāšu ieviešanai, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība perifērajās teritorijās, aizdevumi komercdarbības uzsākšanai, dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide u.c. tā arī nav sasniegts būtisks progress. Atbildīgās ministrijas ir iesniegušas Finanšu ministrijai informāciju par savām darbībām un laika grafiku, kad varētu sākties projektu īstenošana. Finanšu ministrija rūpīgi sekos, lai noteiktie laika grafiki tiktu īstenoti un arī šīm aktivitātēm domāto līdzekļu apguve sāktos pēc iespējas ātrāk.
Šobrīd finansējuma saņēmējiem faktiski izmaksāti 2,9 miljoni eiro, kuru atmaksa arī pieprasīta no Eiropas Komisijas. Tomēr šis ir tikai pirmais EK iesniegtais maksājuma pieprasījums, kas atbilst tikai 0,5% no kopējā pieejamā finansējuma.
Rezultātu izvērtējumu šobrīd sniegt ir vēl pāragri, ņemot vērā to, ka projektu īstenošana ir tikai uzsākta, un pagaidām notiek tikai nepilnā pusē no visām SF aktivitātēm. Īstenošana ir pabeigta 746 lauksaimniecības un 61 zivsaimniecības fondu līdzfinansētiem projektiem, tomēr uz šo atsevišķo projektu pamata šobrīd nevar izdarīt rezultātu analīzi abām nozarēm kopumā. Ir pabeigti pirmie būvdarbu posmi arī autoceļu būvē.
“Par pirmo rezultātu izvērtējumu plašāk visa VPD griezumā un par atsevišķām nozarēm varēsim runāt, sākot ar nākamo uzraudzības komitejas sanāksmi 2005. gadā,” atzīmēja UK vadītājs.
“Ir izskanējušas bažas par iespējamo nevienmērīgo SF līdzekļu sadali starp Latvijas reģioniem. Latvijā ne iedzīvotāju skaits, ne ekonomiskā aktivitāte nav sadalīta vienlīdzīgi pa visu valsts teritoriju, un tas ir saistīts ar ilggadējiem ekonomiskās un sociālās attīstības procesiem. SF līdzekļu investīciju primārais uzdevums šajā programmēšanas posmā ir veidot visā valstī sabalansētu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kas būtu stimuls arī privātā sektora turpmākai attīstībai,” komentēja A.Ūbelis. „Tas ir valsts uzdevums risināt reģionu ekonomiskās attīstības jautājumu, bet tiem ir jābūt kompleksiem politikas risinājumiem, kuriem SF tad var dot savu pienesumu kā daļu no risinājuma,” viņš papildināja. Šeit kā pozitīvu piemēru var minēt to, ka SF līdzfinansē jau vienu valstī līdz šim pastāvošu instrumentu ekonomikas attīstības veicināšanai atpalikušākajās pašvaldības – īpaši atbalstāmo reģionu programmu. Arī līdzšinējās ES investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā ir sadalījušās starp dažādām valsts teritorijas daļām relatīvi vienlīdzīgi, tādējādi uzlabojot gan dzīves kvalitāti, gan uzņēmējdarbības vidi, gan arī tiešā veidā dodot vietējiem iedzīvotājiem jaunas darba vietas.
Sanāksmes noslēgumā A.Ūbelis rezumēja: “Kopējais SF apgūšanas progress ir vērā ņemams. Latvija ir aktīvi uzsākusi SF izmantošanu, tomēr būtisks darbs vēl ir priekšā. Faktiskos rezultātus varēsim izvērtēt pēc tam, kad būs notikusi projektu īstenošana un veikti maksājumi. Kopumā varam būt apmierināti ar līdz šim paveikto.”
UK sanāksmē apstiprināja arī vairākus SF vadībai nepieciešamus dokumentus: SF uzraudzības un izvērtēšanas plānu, SF vadības komunikācijas stratēģiju, kā arī Cilvēkresursu attīstības plānu.
