20 gadu laikā, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, liela uzmanība ir pievērsta vides un klimata jautājumiem. Lauksaimniecībā dažādos atbalsta pasākumos ir noteiktas vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu mazināšanas prasības, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Kā viena no lauksaimniecības prioritātēm ir bioloģiskā saimniekošana.
Kādas galvenās zaļās saimniekošanas prasības bija un ir jāievēro lauksaimniekiem? Daži piemēri.
Sākot ar 2009.gadu, lai saņemtu vienoto platību maksājumu par platībām, bija jāievēro savstarpējās atbilstības prasību kopums: pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības, sabiedrības veselības, augu veselības, kā arī pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumi un labs lauksaimniecības un vides stāvoklis.
No 2015.gadu tika ieviests zaļināšanas maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakses ievērošanu, piemēram, lauksaimniekiem bija jāveic kultūraugu dažādošana, jāveido un jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības u.c.
Sākot ar 2023.gadu zaļināšanas maksājumu aizstāj atbalsts par ekoshēmām, piemēram, atbalstu var saņemt par klimatam un videi draudzīgu lauksaimniecības praksi, par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi.
Būtisks atbalsts ir kompensācijas maksājums par Natura 2000 mežu teritorijām.
Bioloģiskā lauksaimniecība
Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības nozare turpina attīstīties un tai ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Lauksaimniekiem, kuri ievēro bioloģisko saimniekošanas praksi, tiek piešķirts papildus atbalsts. Ir pieejams atbalsts arī investīcijām, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Bioloģisko saimniecību skaits pieaug – 2005. gadā bioloģiski saimniekoja 2838 saimniecības, 2023. gadā bioloģiskas ir 3610 saimniecības, tās apsaimnieko 16% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bioloģiskajā lauksaimniecībā notiek strukturālas pārmaiņas – ir tendence samazināties mazo saimniecību (0-30ha) skaitam un to apsaimniekotajai platībai, savukārt lielo saimniecību (100ha un vairāk) skaits un apsaimniekotā platība pēdējos gados būtiski pieaug.
Informācija par vides un klimata prasībām, bioloģisko lauksaimniecību (saimniecību, skaits, platības, dinamika u.c.) skatāma infografikā.
